Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mākslas pieminekļu saraksts ir tas, kurš nemitīgi mainās. Ne tikai tāpēc, ka tas tiek papildināts ar jauniem priekšmetiem, bet tajā parādās arī zudušās lietas. Lielākoties pie vainas nav zagļi, bet gan nereģistrēta priekšmetu pārvietošana. Tā gadījies arī ar valsts nozīmes mākslas pieminekli, 18. gadsimta biķeri, kurš Alsungas baznīcā tika uzskatīts par pazudušu aptuveni 30 gadus, bet laimīgas sakritības dēļ atradās Aizputē.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) tās mākslas pieminekļu sarakstos esošo priekšmetu apsekošanu veic reizi trijos gados. Kārta bija pienākusi arī lūkot, kā klājies tiem dažiem priekšmetiem no saraksta, kas atrodas Aizputes Svētā Ignācija no Lojolas katoļu baznīcā. Tās prāvests Andris Vasiļevskis uzrādīja arī vēl citus priekšmetus, kas nebija sarakstos no šīs baznīcas. Viens no tiem – biķeris – uzreiz pievērsis pārvaldes speciālistu uzmanību. Tas šķita redzēts. Pēc pamatīgākas izpētes atklājies, ka tas ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas reģistrēts Alsungas Svētā Miķeļa baznīcā, bet jau aptuveni 30 gadus uzskatīts par pazudušu. “Dažādi gan tiek uzglabāti šie mākslas priekšmeti, ne vienmēr atrodas baznīcās, aizved tikai uz rituāla veikšanas laiku, arī priesteri dažādi, ne vienmēr visi uzrāda, mēs varam lūgt, bet nevaram pieprasīt,” pauž Elīna Orna, NKMP Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja.
Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka sudraba biķeris darināts 18. gadsimta otrajā pusē. Pēc tā atgriešanās Alsungas baznīcā, uzreiz tika atklāts, ka tas bijis komplektā ar ciboriju, kas te joprojām atradās, liecina, ka komplekts izgatavots 1779. gadā, to draudzei dāvinājis Ādams Mogiļevskis. “Ne tikai vēsturisks, tas ir tāds emocionāls draudzes īpašums, kas nes sevī liecību par tā laika cilvēku ticību, piederību baznīcai ,” saka Vjačeslavs Bogdanovs, Alsungas Svētā Miķeļa draudzes priesteris.
Šogad šis ir otrais šāds laimīgs mākslas pieminekļa atrašanas stāsts. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperte Rūta Kaminska uzsver, lai nerastos šādas situācijas, priekšmetus pārvietojot, par to vajadzētu pārvaldei ziņot. Tāpat no pārvaldes speciālistiem nevajadzētu slēpt reālo priekšmetu skaitu.
Latvijā esošo mākslas pieminekļu saraksts ir sākts veidot jau pirms Otrā pasaules kara. Tas pārskatīts 1967. un 1983. gadā. Šobrīd Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atkal strādā pie saraksta precizēšanas, jaunais variants būs pieejams gada nogalē.
