Par Latvijas Basketbola savienības prezidentu Raimonds Vējonis kļuva 2019.gadā, kad uz šo amatu pretendēja arī spēcīgi konkurenti – bijušie Latvijas izlases spēlētāji. Tomēr Latvijas Basketbola savienības prezidenta vēlēšanās tieši Vējonis saņēma vislielāko balsu skaitu.
“Man ir bijusi saistība ar sportu, es redzēju, ka varētu sportam palīdzēt. Tā nu sanāca, ka 2019.gada vasarā es beidzu būt prezidents. Rudens pusē tika izsludināts konkurss uz LBS prezidenta amatu. Mani uzrunāja Ogres basketbola klubs, kluba vadība. Teica, varbūt, varam tevi pieteikt uz prezidenta amata kandidēšanu. To viņi izdarīja. Beigās jā, konkurence bija sīva, jo protams Anete Jēkabsone Žogota, izcilā basketboliste bija ļoti nopietna konkurente, arī Kaspars Cipruss bija nopietns konkurents. Sākumā nedomāju, ka klūšu par prezidentu. Bet vēlēšanas ir vēlešanas. Vēlēšanu rezultāts bija pietiekami pārliecinošs man par labu, ” stāsta Raimonds Vējonis.
Raimonds Vējonis gan nav vienīgais politiķis, kurš ir kļuvis par kāda sporta veida savienības prezidentu. Piemēram, bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis šobrīd ieņem Latvijas Hokeja federācijas prezidenta amatu. Raimonds Vējonis uzskata, ka federācījām ir savs ieguvums no tā, ja par to vadītājiem kļūst bijušie politiķi. “Tas, ka politiķi iesaistās, tas nav slikti. Jebkurā gadījumā, arī politiķiem ir pašiem personīgie kontakti, kas noder federācijām, lai varētu piesaistīt kādu finansējumu. Vai arī pieņemt kādu būtisku lēmumu, kā mūsu gadījumā. Tas, ka Latvija pretendēja uz “Eurobasket 2025” rīkošanu, pieteikuma sagatavošanu, bija nepieciešams valdības akcepts.
Vējonis arī pozitīvi izsakās par savu priekšgājēju LBS prezidenta amatā Valdi Voinu. Tomēr ir arī kāda lieta, kas toreiz stājoties jaunajā amatā ir pārsteigusi, ne tājā pozitīvākajā nozīmē. “Atnākot uz LBS jau tajā brīdī, iepriekšējā vadība bija vadījuši LBS tā, lai savienībai nebūtu parādu un basketbols attīstītos. Tas bija ļoti pozitīvi. Bet runājot par to, kas pārsteidza. Pirmkārt mani pārsteidza tas, ka izrādās sports, līdzīgi kā politika un citas lietas bija sasķelts, ir joprojām sašķelts. Brīžiem tā sašķeltība turpinās. To mēs redzam vēlot organizācijas. Ziemas sporta veidi pret vasaras. Komandu sporta veidi pret individuālajiem. Ietekmīgākas federācijas pret mazām federācijām. Mani pārsteidza tas, ka sašķeltība parādījās, ko nevrēja redzēt. ”
Lai arī pēdējā laikā Latvijas izlases pēdējā laikā iepriecina ar labiem rezultātiem, pirms dažiem gadiem situācija nebija tik iepriecinoša. Tomēr ieguldītais darbs un pacietība ir atmaksājušies. Grūtākie brīži Latvijas basketbolam bijuši, kad ne sieviešu, ne vīriešu izlases nav spējušas kvalificēties Eiropas čempionāta finālturnīram basketbolā. Bija nepieciešams saglabāt maksimāli skaidru prātu, lai spētu pierunāt spēlētājus pārstāvēt Latvijas izlasi, ar cerību, ka nākogtnē rezultāti būs labāki.
Rezultāts nebija ilgi jāgaida, jo 2023. gada Pasaules kausa izcīnā Latvijas spēlētāji prata izcīnīt piekto vietu, kas nodrošināja dalību Olimpisko spēļu basketbola kvalifikācijas turnīrā. Tur gan finālspēlē kāju priekšā aizlika Brazīlijas izlase, kuru Pasaules kausa izcīņā mūsējie pieveica.
Turklāt, pēdējā laika sasniegumi, basketbolam ir palīdzējuši piesaistīt arī bērnus. Tas ir svarīgi, domājot par pēctecību. Vējonis :“Kas, manuprāt, ir būtiski, pateicoties teicamajai Latvijas vīriešu izlases sērijai pirms PČ, tas ir motivējis daudz jauniešu. Gan meitenes, gan puišus pievērsties basketbolam. Manuprāt, tā ir lielākā uzvara, kas šajos gados basketbolā ir notikusi. Ir pieaudzis basketbolā iesaistīto jauniešu skaits.
Šogad Rīgā notiks Eiropas basketbola čempionāta grupu turnīrs un play-off spēles. Turnīrs sāksies augustā, tomēr darbs pie rīkošanas notiek jau tagad. Ņemot vērā, ka čempionāta laikā Rīgā ir sagaidāms liels cilvēku pieplūdums, kuriem būs nepieciešamas naktsmājas, šī ir viena no problēmām, kas ir jāspēj atrisināt. “Mums, varbūt, nav tik daudz augstākās raudzes viesnīcu, utt. Mēs meklējam sarunās ar FIBA kompromisus. Pamatā uz jautājumu, kas attiecas uz izguldīšanu, mēs būsim atrisinājuši. Varbūt zemākas kategorijas viesnīcās, nekā reglaments nosaka. Tur ir bieza grāmata, kur pa punktiem jāiet cauri, kas jānodrošina. Bet to Kristaps Janičenoks ar komandu būs veiksmīgi atrisinājuši. Manuprāt, šeit ir atšķirība cilvēku un mākslīgo intelektu. Ar cilvēku var runāt, pārliecināt par situācijām. Mēs nevaram Rīgā uzturēt lielu skaitu arēnas, daudz vietu. Tas ekonomiski nav pamatoti. Pieczvaigžņu viesnīcas, kur var uzturēt visas komandas vienlaicīgi arī nav iespējaams. Mums nav tik liela tūristu plūsma. Ir kaut kādas nianses, kas jāņrm vērā organizējot pasākumu, ”stāsta Latvijas Basketbola savienības prezidents.
Savās ikdienas gaitās Raimondam Vējonim sanāk sēsties arī pie automašīnas stūres. Viņš pats stāsta, ka viņam labprāt patīk doties dažādos izbraucienos pa Latviju. “Es formāli skaitos pensijā. Bet tajā pat laikā iesaistos dažādās aktivitātēs. Tā, varbūt, ir bijušajiem prezidentiem priekšrocība, ka man ir iespēja izmantot transportu. Protams, šādās situācijās es izmantoju transportu. Bet kā redzējāt, šeit Ogrē es pats braucu pie stūres. Es jau nesaukšu no Rīgas šoferi, lai mani aizvestu līdz vietai, kur mēs satikāmies. Es, protams, iespēju robežās braucu, kad nepieciešams. Pašam vai ar sievu. Pabraukt pa Latviju. Ir gan iespejas izmantot, gan pats sēžu pie stūres. Man liekās, ka mūsu braukšanas stils ir starp ziemeļnieku mierīgo stilu un trako dienvidnieku braukšanas stilu. Mēs esam kaut kur pa vidu. Bet, manuprāt, mums ir agresīvs braukšanas stils. Mums nepatīk sastrēgumi, cenšamies sastrēgumus apbraukt. Neievērojot ceļazīmes, nepārtrauktās līnijas. Kaitina, ka gājēji iet pāri. Mēs nervozi esam pie stūres, kas liecina, ka mums ir, iespējams, problēmas dzīvē. Piesēžoties pie stūres ar agresiju. Itkā izlādējamies. Bet tas ir nepareizi. Tas var novest pie avārijas situācijām. Mums ir problēmas ar ceļu kvalitāti. Ne vienmēr var izvēlties braukšanas ātrumu, ne vienmēr ir ceļš notīrīts no sniega. Ir riska momenti, kas var ietekmēt braukšanas drošību.
Ko es vienu esmu ievērojis. Tas skatoties, kas brauc pie stūres. Ja ir gados vecāki cilvēki, viņi brauc lēnāk un uzmanīgāk. Jaunieši brauc aktīvāk, spiež gāzi grīdā. Pie luksaforiem riepas dilst un kūp. Kas interesanti liekās, mans atzinums. Vīrieši, kas brauc ar kepku galvā, no viņiem var visu sagaidīt. Viņš var lēni braukt, neparādīt pagriezienu. Izveidojies tāds priekšstats.
Loģiski, ka katram cilvēkam, neatkarīgi no ieņemamā amata ir nepieciešams atrats laiku pašam sev, lai atpūstos no ikdienas skrējiena. Viena no galvenajām lietām, ko ievērot- cilvēkam ir nepieciešams turpināt fiziskās aktivitātes.
Vējonis :“Tas ir dažādi. Vasarā tas ir dārzā pastrādāt. Tas tiešām ļoti patīk, kaut kādi lauku darbi. Pēc tam var šašliku uzcept. Šāds laiks man nepatīk. Diemžēl, nav ne ziema, ne normāls rudens. Ik pa brīdim līst lietus, kas apgrūtina aktivitātes. Bet iespēju robežās dodos pastaigāt, bet ne tik daudz zilajos kalnos. Tur ir vairāk dubļu. Kad ir mitrs, tur var nobristies. Gar Daugavu, promenādi, tas ir vienkāršāk. Tur nav automašīnas, svaigs gaiss no Daugavas puses, var kārtīgi izvējot.”
Noslēgumā Raimonda Vējoņa novēlējums Latvijas iedzīvotājiem. Tajā izskan arī vēlme atkārtot kādu 90 gadus senu notikumu. “Gribētu novēlēt sporta draugiem- nebūsim sašķelta sabiedrība. Tikai vienotā sabiedrībā mums ir vieglāk iet uz priekšu, arī sportā un sabiedrībā. Tas laiks nav vienkāršs. Ir dažādi izaicinājumi. Visbiežāk runā par drošības izaicinājumiem. Bet ir ekonomiskie, veselības, utt. Tapēc ir ļoti svarīgi tos resursus, kas mums ir, maksimāli precīzi izmantot, lai sasniegtu maksimālo rezultātu. Protams, gribās novēlēt, lai šajā gadā Eiropas basketbolā, pēc iespējas atkārtojam 1935. gadu.”