Klejojot sociālo tīklu pasaulē, manā burbulī iepeldēja kārtējā diskusija par kaimiņu attiecībām un savstarpējo ciņu. Sociālo tīklu platformā Threads lietotāja Una publicējusi amizantu paziņojumu, kas piesprausts dzīvojamās mājas kāpņu telpā, kur dzīvo sievietes ome. Tajā pausts aicinājums padomāt par kaimiņiem un durvju radītajiem trokšņiem.
Paziņojumā teikts (saglabājam paziņojuma tekstu nemainītu): “Draudzīgs atgādinājums un lūgums pievērst uzmanību, cik skaļi aizveram dzīvokļa ārējās un iekšienes durvis. Visiem 2 stāvu rādiusā nav jāzina cikos Jūs pamostaties, cikos ejat uz tualeti, cikos ejat pīpēt un cikos no tā atgriežaties, cikos ejat uz darbu, cikos iznesat atkritumus vai nākat mājās. Visiem dotas 2 rokas, pat tiem, kam tās aug no pakaļas. Izmantosim tās, lai normāli klusi aizvērtu durvis ar kontroli. Arī dzīvokļa iekšējo durvju dauzīšana skan, un vibrē, apkārtējiem. Īpaši pievērsīsim šim uzmanību līdz 9.00 un pēc 20.00.”
Paziņojums saņēmis arī gana asprātīgu atbildi – Ja gribi klusumu, nopērc māju mežā.
Savās pārdomās par trokšņošanu dalījušies arī virkne citu sociālās platformas lietotāju. Piemēram, lietotāja Inga norāda, ka nekad nesapratīs, kā ir laiks un iedvesma rakstīt šādus pasīvi agresīvus domrakstus, bet nevar apsaimniekotājam uzrakstīt, lai uzmontē durvīm aizvēršanās mehānismu.
Kāda cita lietotāja aicina komentētājus gūt pieredzi Vācijā. “Daudziem komentāru autoriem vajadzētu padzīvot Vācijā (mana pieredze ar Ziemeļvāciju), kur par katru troksnīti var tikt izsaukta policija. Cieņpilna attieksme, kas iekļauj netrokšņošanu vakara stundās, pie mums vēl kā līdz mēnesim.”
Lietotājs zekaspars dalās pārdomās, ka ir tādi, kuriem komunālā dzīvoklī kaimiņi nav traucējuši, ir tādi, kuriem traucē tuvākie kaimiņi 2km attālumā…
Ironiska ir Adrija, paužot: “Ak, tu Dievs, cik visi mūsdienās jūtīgi palikuši. Drīz jau laikam arī kāpņutelpā noklepoties nevarēs, jo, redz, baigā atbalss pa visiem stāviem aiziet….”
Pilnu saraksti vari izlasīt https://www.threads.com/@tija_ozolina/post/DQEvEH3CO70?xmt=AQF04Pazs7vfpsX8MYwlIw0EMSF1jvGDTYXNoiLpbv3CEw
No pirmā acu uzmetiena paziņojums šķiet amizants, tāda tipiska daudzdzīvokļu mājas “sadzīves drāma”, kas ar humoru atklāj mūžīgo kaimiņu jautājumu: cik skaļi drīkstam dzīvot? Tomēr aiz jokiem slēpjas reāla problēma – trokšņa un cieņas līdzsvars kopdzīvē.
Latvijā trokšņa ierobežošanu nosaka vairāki normatīvie akti, taču tie pārsvarā attiecas uz rūpniecisko vai transporta troksni. Tādas ikdienas skaņas kā soļi, durvju aizciršanās, sadzīves troksnis visbiežāk paliek morāles, nevis likuma jautājums. Tieši tāpēc šādas lapas kāpņu telpās kļūst par sava veida “sabiedrisko pašregulāciju” jeb mēģinājumu panākt klusumu ar humoru un pasīvu aizrādījumu, nevis ar sodiem vai policijas iesaisti.
Protams, var saprast arī otru pusi – dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, pilnīgs klusums nav iespējams. Mēs visi reizēm esam skaļāki, nekā gribētos, tomēr cieņa pret kaimiņiem nozīmē ne tikai sveicināšanos, bet arī apzinātu rīcību – aizvērt durvis saudzīgi, naktī netrokšņot, uzturēt kārtību gan savās, gan koplietošanas telpās, un vienkārši piedomāt par citiem.
Patiesībā šī zīmīte atgādina pavisam vienkāršu lietu: miers mājās un savā dzīvē sākas ar mazām ikdienas izvēlēm, pat ar to, cik klusi aizveram durvis un cik skaļi dzīvojam.