Gulbenē Dzirnavu dīķi attīrīt palīdzēs peldošās salas

Gulbenes lielākajā ūdenstilpē – Dzirnavu dīķī – ielaistas trīs peldošās salas, ar mērķi, ka tās varētu palīdzēt uzlabot ūdens kvalitāti.

“Dzirnavu dīķis ir viens no tiem objektiem, kur jau kādu laiku meklējam, kā piesaistīt finansējumu, lai dīķi attīrītu, plus vēl arī iesaistāmies dažādos projektos, kas ir arī ar pētniecisku nozīmi. Esam projekta “BioFloat” vieni no partneriem, un šī projekta ietvaros tiek ņemtas dažādas analīzes dīķa ūdenim, pētīts piesārņojums,” stāsta Gulbenes novada pašvaldības vecākā projektu vadītāja Elīna Strode.

Dīķa piesārņojuma galvenais iemesls, kā stāsta novada pašvaldības Attīstības un iepirkumu nodaļas vadītājs Lauris Šķenders, ir meklējams pirms vairākiem gadu desmitiem.

“Deviņdesmito gadu beigās te notika diezgan liela naftas produktu noplūde, naftas produkti tika ieskaloti dīķī un nogulsnējās dūņās. Pa šo laiku ir veiktas divas ekoloģiskās izpētes, kuru laikā tika konstatēts, ka kopējais naftas piesārņojums ir pa 30 gadiem samazinājies, tas vairs nav tik liels, tātad iet mazumā, līdz ar to daba, aļģes un baktērijas izdarīs savu darbu, bet tas nenozīmē, ka mums, apkārtnes iedzīvotājiem, nav jādara savējais, jo mums joprojām ir problēmas gan ar notekūdeņiem, gan ar kanalizācijas ūdeņiem, kas joprojām plūst dīķī,” uzsver Lauris Šķenders.

Dīķis, kā stāsta Lauris Šķenders, arī atrodas zemā vietā, un te ieplūst arī lietus ūdeņi vai no visas Gulbenes teritorijas. Šie iemesli arī lika meklēt risinājumu, un tāpēc gulbenieši iesaistījās projektā “BioFloat”.

“Tas ir pilotprojekts un tas nozīmē, ka mēs līdz galam nezinām, kā tas strādās, bet tieši tāpēc mēs iesaistījāmies, lai pārbaudītu, kā šādas metodes strādā, jo fitoremidiāciju, augu izmantošanu ūdens attīrīšanai, izmanto ne tikai pie mums. To izmanto Skandināvijas valstīs, kuri ir pionieri, viņi attīra arī zemes piesārņojumu, kur pēc rūpnīcām zeme ir piesārņota ar smagajiem metāliem ar augu palīdzību, gan arī Ķīnā un Āzijas valstīs modernākās pilsētās izmanto augus, lai attīrītu ūdenstilpes un tās būtu piemērotas rekreācijai,” viņš skaidro.

Braukta arī skatīt pieredze uz Igauniju, uz Rakveri, kur pilsētvidē peldošās salas jau strādā gadus piecus. Kaimiņi vērtē, ka tās dod savu ieguldījumu ūdenstilpju attīrīšanā. Te jāteic, ka pašas mākslīgās salas gan neko nefiltrē un nesavāc, bet to dara uz tām uzstādītie ūdensaugi.

“Šo risinājumu mums izstrādāja ainavu darbnīca “ALPS”, kas pētīja, kādā veidā šie pontoni varētu tikt izvietoti, cik lielā izmērā. Šī konstrukcija sastāv no tādām peldošām caurulēm, plus vēl sietiem, tad ir augsnes kārta un dabisks kokosšķiedru pārklājs gan apakšā, gan virspusē, lai augsne neizslīdētu ūdenī. Tad paši augi. Augi ir izvēlēti tādi, kas maksimāli ar saknēm uzsūc negatīvās vielas un tādā veidā attīra ūdeni,” ar to, kā veidotas mākslīgās salas, iepazīstina Elīna Strode.

Šis ir savā ziņā eksperiments, ar kura palīdzību, kā stāsta Elīna Strode, ir mērķis palielināt arī iedzīvotāju izpratni par zaļo infrastruktūru un bioloģisko daudzveidību pilsētā.

“Ir arī ziedoši augi izvēlēti, protams, jāņem vērā, ka daba darīs savu, gan arī putni ieviesīs savas izmaiņas, citus augus šeit ienesīs, bet ceram, ka saglabāsies arī ziedošais elements, un tās būs arī vizuāli skaistas un pievilcīgas, jo arī dīķi paredzēts ietvert kopējā maršrutā pa pilsētu. Šis būs viens no pieturpunktiem, kur apstāties, iepazīties ar ūdenstilpi, vēsturi, gan arī apskatīties salas,” viņa stāsta.

Šis ir Eiropas Savienības atbalstīts, starptautisks projekts, kurā kā partneri ir arī Igaunija un piedalās arī Cēsu novads. Oktobrī peldošās salas paredzēts izvietot arī Cēsu pils parka dīķī.