Vēl nesen veiksmīgs ceļojums daudziem nozīmēja pēc iespējas vairāk apskates objektu, restorānu, izklaides un fotogrāfiju. Tagad tūrisma nozarē nostiprinās gluži pretēja tendence – cilvēki ir gatavi doties prom tieši tādēļ, lai neko daudz nedarītu, mazāk skatītos telefonā un, pats galvenais, pabūtu klusumā.
Šādus ceļojumus angliski arvien biežāk dēvē par quietcation, savukārt starptautiskajā viesmīlības nozarē parādījies arī apzīmējums hushpitality. Par klusumu kā vienu no 2026. gada ceļošanas tendencēm raksta gan “Travel + Leisure” un “Euronews”, gan citi starptautiskie tūrisma mediji. Arī aviokompānijas “Norwegian” un SAS savos 2026. gada ceļojumu tendenču apskatos izceļ vēlmi pēc klusākiem ceļojumiem, dabas un iespējām atslēgties no ikdienas.
Ceļojumā, lai beidzot liktu mierā
Tendence nav tikai skaists tūrisma industrijas izdomāts nosaukums. Viesnīcu uzņēmuma “Hilton” 2026. gada ceļošanas tendenču pētījumā aptaujāti vairāk nekā 14 000 cilvēku 14 valstīs. Uzņēmums secinājis, ka ceļojumu izvēlē arvien lielāka nozīme ir atpūtai, mieram un iespējai atslēgties no ikdienas traucēkļiem.
Turklāt vēlme pabūt vienatnē reizēm izrādās pārsteidzoši liela. 48% aptaujāto ceļojumam ar ģimeni būtu gatavi pievienot papildu dienas, lai daļu laika pavadītu vieni. Savukārt 54% atzinuši, ka būtu gatavi doties darba braucienā arī tādēļ, lai uz brīdi atpūstos no ģimenes vai partnera.
Arī Zviedrijas oficiālā tūrisma organizācija “Visit Sweden” lēnāku ceļošanu nosaukusi par vienu no 2026. gada tendencēm. Tā norāda, ka cilvēki ceļojumos arvien vairāk meklē klātbūtnes sajūtu, atjaunošanos un līdzsvaru, nevis nemitīgu kustību un vēlmi iespējami īsā laikā piedzīvot iespējami daudz.
Zviedrijā piedāvā namiņu ar vienu neparastu noteikumu
Cik vērtīgs kļuvis klusums, labi parāda kāds eksperiments Zviedrijas dienvidos.
Skones reģions šoruden izraudzītiem viesiem piedāvā iespēju bez maksas apmesties nomaļā namiņā Baltijas jūras krastā. Taču ir kāds nosacījums – viesiem jāspēj saglabāt apkārtējais trokšņa līmenis zem 45 decibeliem.
“Stay-Quiet” namiņš atrodas piekrastē, un akcija paredzēta no 29. septembra līdz 16. oktobrim. Iniciatīvas centrā nav aktivitātes vai izklaide, bet tieši dabisks klusums.
Citviet pasaulē klusums jau kļuvis par daļu no tūrisma piedāvājuma. “Euronews” iepriekš aprakstījis gan viesnīcu Itālijas mežos, kur nav interneta, telefona sakaru un televizora un vakariņas tiek ieturētas klusumā, gan pieaugušajiem paredzētu pludmali Turcijā, kur nav atļauta skaļa uzvedība un mūzika. Stokholma savukārt izveidojusi pat īpašu klusuma ceļvedi, kurā apkopotas vietas pilsētā, kur iespējams izvairīties no ierastā pilsētas trokšņa.
Kāpēc par luksusu kļūst tieši tas, kā nav?
“Travel + Leisure”, aprakstot šo tendenci, norāda uz interesantu pārmaiņu pašā luksusa izpratnē – ceļotājus sāk piesaistīt nevis tas, ko viņiem vēl var piedāvāt, bet gan tas, kā tur nav, proti, trokšņa.
Savukārt “Global Wellness Institute” 2026. gada tendenču apskatā privātumu raksturo kā jaunu statusa simbolu. Cilvēki meklē mazāk pārpildītas vietas, mieru, telpu un iespēju atslēgties no sociālajiem tīkliem un nepārtrauktās informācijas plūsmas.
Arī Ziemeļvalstīm šī tendence ir īpaši izdevīga. Meži, ezeri, fjordi, salas un reti apdzīvotas teritorijas ļauj pārdot to, kā lielajās pilsētās kļūst arvien mazāk – iespēju būt prom no cilvēku pūļiem un mehāniska trokšņa.
Un tepat kaimiņos ir vēl kāds interesants fakts. Augustā publicētajā “Noise-Free Nations Index” Igaunija atzīta par klusāko valsti Eiropā. Veidojot indeksu, vērtēts iedzīvotāju un tūristu blīvums, lauku un aizsargājamo teritoriju īpatsvars, automašīnu, lidostu un dzelzceļa infrastruktūras blīvums. Pasaules mērogā pirmo vietu ieguva Butāna.
Bet varbūt mums šis luksuss jau ir?
No Latvijas skatpunkta jaunajai tendencei ir zināma ironija. Tas, par ko citviet tiek veidoti īpaši tūrisma produkti – mežs, nomaļa lauku māja, ezera krasts, jūra ārpus populārākajām peldvietām un iespēja kādu laiku nesatikt gandrīz nevienu cilvēku –, pie mums daudzviet ir ikdiena.
Tādēļ laikā, kad tūrisma industrija klusumam dod jaunus nosaukumus un pārvērš to ceļojuma piedāvājumā, Latvijai varētu būt kāda priekšrocība: mums nav obligāti jāizdomā, kur klusumu radīt. Daudzviet atliek tikai to saglabāt, un varbūt pat pārdot kā luksusa preci miera kārotājiem.
