Ikšķile – Lielo gauru galvaspilsēta

Lielās gauras ir ūdensputni, kas pieder pie dūkuriem. Tās parasti dzīvo pie ezeriem, upēm un citām ūdenstilpēm. Taču Ikšķile ir viena no retajām pilsētām Latvijā, kur šie putni mājo. Daudzi pilsētu iesaukuši jau pat par Lielo gauru galvaspilsētu, jo tajā dzīvo patiešām daudz gauru – septiņas mātītes. Vienu no tām piecus gadus atpakaļ pie savām mājām pamanīja arī Ikšķiles iedzīvotājs Jānis Treimanis.

“Un, tad kāds laiks pagāja. Un mēs redzējām, ka lec ārā tie pīlēni, tad tur pilna sēta ar pīlēniem. Nezinājām, kas tur ir jādara. Bet es tā kā lauku cilvēks sapratu, ka jāatrod spainītis un jāsakrāmē. Un nesu uz Daugavu. Pa ceļam visādas mašīnas braukāja un motociklisti, un cilvēki. Un, tad tie pīlēni diezgan šķīda pa malām. Un diezgan šausmīgs tas skats bija. Taču viss bija veiksmīgi. Un no tā brīža tas sāka arvien rūpēt. Un, tad vēl citi kaimiņi pieslēdzās. Un tā mēs sākām staigāt ar putniem,” stāsta Jānis Treimanis, projekta “GAGA Ikšķile” pārstāvis, Ikšķiles iedzīvotājs. 

Vēlāk jau tika izveidots projekts “GAGA Ikšķile”, lai par putniem uzzinātu arī pārējā Ikšķiles daļa. Lielās gauras ligzdo koku dobumos. Ikšķilē, pretī kapiem, atrodas vairāki veci koki ar piemērotiem dobumiem, kur gauras ik pavasari dēj olas. “GAGA Ikšķile” ir pat piešķīrusi nosaukumus katram dobumam – piemēram, “Ķēniņu pīle”, “Kapu pīle” un “Elvi pīle”. Par gauru mājvietu norāda arī uz koka piestiprinātā zīmīte “GAGA”.

Lielā gaura savā ligzdā kokā

“Mēs esam pielikuši pie tā konkrētā koka. Šeit vakar tā gaura aizgāja. Tas ir viņas dobums. Un tad, ja kāds cilvēks zina, kur tas koks atrodas Ikšķilē.. Ikšķile jau mums ir tik liela, cik ir. To parku visi zina. Un, ja cilvēks redz, ka tā pīle te kaut kur ir, viņa dzied, runājas vai mūk no vārnām, tad mūs var informēt, un tad mēs zinām, kur skriet,” turpina Jānis. 

Tāpat gauru ligzdās arī liek novērošanas kameras. Lielās gauras ir ligzdbēgļi. Tas nozīmē, ka tad, kad  mazuļi izšķiļas, tie ļoti ātri atstāj ligzdu — pat, ja tā ir augstu kokā. Mazuļi vienkārši izlec no dobuma un piezemējas mīkstajā zālē vai lapās, pēc tam seko mātei uz Daugavu. Tas ir bīstamākais gauru ceļojums, jo, ja cilvēki tām nepalīdz, tās var iet bojā. Pirms divām dienām ceļu mērojusi arī kāda vēl viena gauru ģimene.

Lielās gauras ģimene

“Tad mēs viņu pavadījām līdz dambim. Tur tā dambja problēma, ka viņi netiek. Māte pārlec pāri, mazie netiek pāri. Principā vienmēr tās vārnas viņus visus apēd. Tā ir tāda tā kā vārnu barotava. Un tas ir tas brīdis, kad mēs palīdzam viņas pārcelt pāri. Nu, arī ir cilvēki, kas ir pamanījuši un vietējie ir pārcēluši pāri. Nevis nofilmējuši, paskatījušies un aizgājuši,” skaidro Jānis Treimanis.

Tomēr, kā stāsta projektā “GAGA Ikšķile”, cilvēku attieksme un izpratne par putniem ir mainījusies uz pozitīvo pusi. 

“Šogad ļoti pretimnākoši cilvēki. Patīkami, jā. Pa lielo ielu gājām pagājušajā gada, un visas mašīnas apstājās, cilvēki pie žoga piestājās, pļaujmašīnas izslēdza tā, lai tikai iet. Un tad filmēja, skatījās. Tāds diezgan skaists pasākums,” atceras Jānis. 

Projekta “GAGA Ikšķile” nākotnes plānos ir izveidot būrus gaurām, jo vecie koki, kuros putni līdz šim ligzdojuši, ir novecojuši un drīzumā var tikt nozāģēti. Tas nozīmē, ka dabisko dobumu skaits samazināsies.