Klāt rudens lapkritis, un daudzās mājās jau sākusies apkures sezona, bet aukstumpeldētājiem jeb ”ronīšiem” sākusies peldsezona. Kāpēc peldēšanās ziemā kļūst aizvien populārāka?
Kad dārza darbi beigušies, “roņiem” sākas peldēšanas sezona. Ziemas peldei piemīt simbolisks spēks, izturība un spēja pārvarēt izaicinājumus. Ar ziemas peldēšanu Latvijā nodarbojas simtiem cilvēku. Vieni to dara vienatnē, citi apvienojušies aukstumpeldēšanas klubos un piedalās pat starptautiskās sacensībās, bet, kas ir tā motivācija, kas aukstā rudenī un ziemas spelgonī liek vilkt peldkostīmu un līst ūdenī, aukstākā ziemā pirms tam vēl izcērtot ālinģi? Kā smej “Mārupes aukstumpeldētāji”, klubā tie apvienojušies, lai katram nebūtu ziemā jāizcērt ālinģis, bet stāsts, kā un kāpēc uzsākta “roņošana”, katram ir savs.
Par biedrības “Mārupes aukstumpeldētāji” dibinātājas Elīnas Puncules ziemas peldēšanas pirmsākumiem varētu teikt – izdomāju un izdarīju: “Es iesāku tad, kad bija Latvijas simtgade. Novembrī vienkārši iegāju jūrā, jo man bija tāda motivācija. Tālāk jau sekoja 11. novembris. Es esmu ļoti patriotisks cilvēks, un tad sekoja 18. novembris. Nu, protams, ka jāiet par godu Latvijai. Tālāk jau pienāca aukstie mēneši ar ledu, un šeit, Mārupē, nebija kur doties roņot, tāpēc es braucu uz Ozolniekiem, uz Pinķiem.”
Tā nu jau deviņus gadus Elīna ir starp “ronīšiem”, izveidota arī biedrība un rasta pastāvīga vieta, kur peldēt ziemā arī Mārupē. Lielā mērā ziemas peldēšana bijis arī izaicinājums pašai sev, stāsta Elīna: “Patiesībā es biju absolūts siltummīlis. Vienmēr rociņas sala, kājiņas sala. Vīrs smējās, kāds tu “ronis”, ja Turcijā nevari pat baseinā ielīst, bet es atradu to motivāciju. Es biju uz ļoti iedvesmojošu lekciju, pie Lauras Dennleres “Ugunsskolā”. Bija tāda konference, un tajā bija ļoti motivējoša lekcija par to, ka tas nav grūti, ja šo nodarbi sadala pa posmiem. Aizbrauc līdz ezeram, noģērbies. Ja reiz noģērbies, tad ej iekšā, ja iegāji – meties ūdenī. Lūk, tā kā sadalot to posmu pa mazākām fāzītēm, ir iespējams to izdarīt. Tikai personīgā motivācija, jo nav jēgas nevienam teikt – tu arī to vari, ja tu negribi. Ir jāgrib un tad arī to var izdarīt.”
Dažkārt dzirdēts, ka pirms sākt nodarboties ar ziemas peldēšanu, cilvēki norūdās, palēnām pazeminot ūdens temperatūru. Elīna Puncule stāsta, ka viņa neesot no tiem: “Es īsti negatavojos, vienīgais, kas nepieciešamas, ir zeķītes vai kaut kādi apavi. Man nekā tāda nebija. Es vienkārši uzvilku savas omes adītās zeķes un apsēju tādas aukliņas ap kājām. Protams, ejot jūrā tās piepildījās ar smiltīm, un tad bija tādi kā smilšu maisi pie kājām, un man šķita tā dīvaini. Protams, laika gaitā tas aprīkojums mainījās, bet es gatavojos tikai mentāli. Fiziski nekā negatavojos, jo ir, protams, uzskats, ka var uzsākt tikai rudenī pakāpeniski, bet, ja mentāli sagatavojas, var arī janvārī uzsākt.”
Jānim Karbelam no Mārupes šī ir ceturtā ziemas peldēšanas sezona, bet ceļš līdz pirmajai peldei ildzis aptuveni četrus gadus: “Uzsāku tāpēc, ka mani bija kārtīgi nomocījis kovids, un biju dzirdējis, ka šitais palīdz uzlabot veselību, stiprināt imunitāti. Un stiprina arī, citādi es te ceturto sezonu pēc kārtas nemaz nebūtu. Ir jūtami labāk. Man pirmajā sezona bija tā, ka es izvēlējos sev dienas – sestdienas un svētdienas, jo tās bija vienīgās dienas, kad es varēju tikt. Man bija pilnīgi vienalga, kāds ir laiks, sākoties rudenim tur oktobra vētras, lieti. Ziemā putenis, vienalga sestdien, svētdien man ir jābūt.”
Katram no ziemas peldētājiem ir savs stils. Vieni grib peldēt tā pa īstam, citiem pietiek vien ar kārtīgu iemērcēšanos, bet galvenā motivācija ir to darīt, turklāt, kā bilst peldētāji, rudenim un ziemai raksturīgās saaukstēšanās slimības, aukstumpeldētāju priekšā tiešām atkāpjoties.