Izstrādā jaunu Liepājas ezera dabas aizsardzības plānu

Sākusies Liepājas ezera dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana. Tas paredz dažādas izmaiņas, kas atvieglos Liepājas ezera apsaimniekošanu, kā arī paplašinās lieguma aizsardzības zonu Vītiņu pļavu apkārtnē. Dabas aizsardzības pārvaldei, pašvaldībām un plāna izstrādātājiem līdz šim izdevies vienoties par svarīgākajiem punktiem, izstrādājot plānu, tagad savu viedokli var paust iedzīvotāji. Sabiedriskās apspriešanas klātienes sapulce jau aizvadīta, tagad līdz 27. jūnijam iedzīvotāji vēl var paspēt plāna izstrādātājiem iesniegt savus priekšlikumus un ierosinājumus.

Jauns Liepājas ezera dabas aizsardzības plāns ir nepieciešams, jo iepriekšējā bija iekļauta virkne aizliegumu, kas līdz šim neļāva sasniegt dabas aizsardzības mērķi, norāda Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji un plāna izstrādātāji.

Daugavpils universitātes vadošais pētnieks Uldis Valainis: “Unikāla dabas teritorija, bet vienlaicīgi pats pilsētas tuvums. Intensīvi šī teritorija ir izmantota arī rekreācijai, kas, protams, atstāj zināmu ietekmi. Tajā pašā laikā ezers arī intensīvi aizaug, ir vēsturiskais piesārņojums un virkne problēmjautājumu, kas jārisina nākamajā plānošanas periodā.”

Sabiedriskās apspriešanas klātienes sapulces laikā karstākās diskusijas izvērsās par diviem jautājumiem. Viens no tiem saistīts ar laivu kooperatīvu laivu būdu īpašumtiesību sakārtošanu. Daļa no tām vēl nav ierakstītas zemesgrāmatā, kas teorētiski ļauj šo laivu būdu īpašniekiem notekūdeņus un kanalizāciju izgāzt ezerā. Savukārt laivu kooperatīvu biedriem ir pretenzijas pret Dabas aizsardzības pārvaldes ierosinājumu aizliegt ezerā pārvietoties, šim nolūkam izmantojot iekšdedzes dzinējus.

“Lai tagad visi savām laivām nomainītu dzinējus – pirmkārt, tas ir dārgi, otrkārt, mēs neredzam nekādu loģiku un pamatojumu tam. Benzīna dzinēji, kas visi ir četrtaktu dzinēji un labas kvalitātes – vai tie tik ļoti piesārņo ezeru, vai ko tie posta? Argumentācija pat īsti nav paskaidrota, kāpēc pēkšņi šis punkts no Dabas aizsardzības pārvaldes ir parādījies,” stāsta Liepājas iedzīvotājs Uldis Rolavs.

Uldis Valainis: “Mēs kā plāna izstrādātāji esam zināmā mērā neitrāli, mēs mēģinām ņemt vērā dabas aizsardzības intereses un arī sabiedrības intereses. Mēs esam tajā procesā pa vidu un skatāmies, mēģinām atrast kompromisus, risinājumus. Kas attiecas uz laivu kooperatīvu iesākto iniacitīvu, mēs to pilnībā atbalstām.”

Sapulces laikā pret aizliegumu ezerā izmantot iekšdedzes dzinējus parakstījās vairāk nekā 30 cilvēku, aptuveni tikpat parakstu bija savākti jau iepriekš un paredzams, ka līdz 27. jūnijam, kad sabiedriskā apspriešana noslēgsies, parakstu skaits varētu vēl dubultoties.

“Plāns principā ir plānošanas dokuments, tas nevienam neuzliek nekādus papildu pienākumus vai saistības. Ja sabiedrība nav gatava pāriet uz dabai draudzīgākām lietām, jāmeklē cits risinājums, lai varētu šo teritoriju aizsargāt,” uzsver DAP Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte.

Kurzemē kopumā ir vairāk nekā desmit ezeru, kam noteikts dabas lieguma statuss. Liepājas ezers no tiem visiem esot visapdraudētākais. Dienvidkurzemē ir vairāki seklūdens piekrastes ezeri, un Liepājas ezers ir lielākais no tiem. Tas ir ļoti būtisks tieši ūdensputniem, arī migrējošajiem putniem.