Ogres ielejā atklāta jauna vaboļu suga – tumšā piepjložņa

Latvijā nepārtraukti notiek dabas izpēte. Un nupat tā veikta arī Ogres ielejā. Tur pētnieki atklājuši patīkamu pārsteigumu – jaunu vaboļu sugu, tumšo piepjložņu. Tā ir maza vabolīte, aptuveni mazā pirkstiņa lielumā, kuru nezinātājs, visticamāk, pat nepamanītu. Tomēr vērtība slēpjas ne tik daudz pašā vaboles sugā, cik tajā, ka tās atrašanās liecina par Ogres ielejas lielo dabas nozīmi.

Arta Kauķe, uzņēmuma “Ecosoul” dibinātāja, vides eksperte. stāsta: “Kā norāda mūsu entomologs jeb bezmugurkaulnieku eksperts Dmitrijs Teļnovs, tumšā piepjložņa ir tāds kā dzīves termometrs, kas parāda, cik vesels ir mežs, un cik dabisks tas ir. Un šī suga ir relikta. Tā ir tā kā dzīva vēstures liecība. Jā, tā norāda to, ka mūsu meži ir tiešām ļoti, ļoti veci. Un tajos ir augsta bioloģiskā daudzveidība.”

Tumšā piepjložņa Eiropā sastopama reti. Tā atrodama no Pirenejiem līdz pat Urāliem, taču tikai atsevišķās vietās. Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā līdz šim zināmas vien dažas senas atradnes. Latvijā atrastā vabole pagaidām ir tālākā zināmā šīs sugas mītnes vieta Eiropā. Bet kā tā nonākusi tieši līdz Ogres ielejai – tas vēl ir atklāts jautājums.

Tumšā piepjložņa. Foto: Dabas aizsardzības pārvalde

“Kā ceļo sugas, tur ir ļoti daudz un dažādi veidi. Nav izslēgts, ka viņa tur vienmēr ir bijusi, vienkārši neviens nav tur nav bijis, lai viņu novērotu. Pirms vairāk kā 135 gadiem Igaunijā viņu pēdejo reizi novēroja, pirms vairāk kā 50 gadiem Somijā. Konkrēti, vai šī suga uz šejieni ir atceļojusi ar gaisu, ar kaut kādiem dzīvniekiem, putniem vai ko, to nav iespējams uzminēt. Tāpat kā, ka šī suga vienmēr ir bijusi,” saka Arta Kauķe, uzņēmuma “Ecosoul” dibinātāja, vides eksperte.

Lai gan tas ir nozīmīgs ieguvums, ka jauna vaboļu suga atklāta tieši Latvijā – Ogres ielejā, tas var nozīmēt arī noteiktus ierobežojumus.

Ieva Kraukle, aģentūras “Tūrisma sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” direktores vietniece, skaidro: “Pieņemsim salīdzinājumā, ja gribam nocirst koku pilsētā, ir jāsaņem koka ciršanas atļauja. Bet dažkārt bez tās koku ciršanas atļaujas ir jāsaņem arī nemedījamo sugu, nu, varētu teikt, medīšanas atļauja vai viņu dzīvotnes iznīcināšanas atļauja. Kā piemēru varu minēt šobrīd tādā īpaši aizsargājamā statusā ir spožā skudra. Un, tātad, cilvēks, lai nozāģētu koku…Viena lieta, ka mēs dodam atļauju nozāģēt koku, bet Dabas aizsardzības pārvaldei ir vēl jālūdz atļauja, var teikt, vienkārši runājot, izpostīt tās skudras mājvietu. Tātad, ir kaut kādi konkrēti noteikumi.”

Tā kā šī vaboles suga liecina par īpaši vecu un neskartu mežu, jaunajā dabas aizsardzības plānā, visticamāk, paredzēs aizliegumu veikt mežizstrādi vai citas saimnieciskas darbības. Taču cilvēki Ogres ieleju joprojām varēs brīvi apmeklēt.

Arta Kauķe, uzņēmuma “Ecosoul” dibinātāja, vides eksperte: “Tas nav dabas liegums. Tur nav tā kā konfilētā zona, kurā cilvēkiem būtu kaut kādi ierobežojumi to apmeklēt vispār vai kaut kādos periodos. Tā kā, ja kāds vēlēsies izmēģināt savu roku īpaši retu sugu meklēšanā, viņam visticamāk būs tāda iespēja, doties uz Ogres ieleju un to darīt.”

Izpēte vēl turpinās, taču eksperti norāda – Ogres ieleja ir ļoti īpaša ar savu dabas daudzveidību. Tāpēc pastāv liela iespēja, ka šeit atklās vēl citas jaunas sugas, iespējams, arī sēnes, jo šis gads sēņu pētniekiem ir īpaši labvēlīgs.