Valmieras novads ir nolēmis mainīt teritoriju kopšanas noteikumus, ļaujot ainaviskās pļavas pļaut pēc ziedaugu noziedēšanas.
Valmieras novada pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi paredz jauna jēdziena “ainaviska pļava” iekļaušanu, precizē esošo regulējumu par zemes vienību un tām piegulošās teritorijas kopšanu un papildina ar nosacījumiem par ainaviskas pļavas kopšanu, paredzot jaunas prasības zālāju kopšanai.
Izmaiņas saistošajos noteikumos veiktas, lai veicinātu apsaimniekošanas praksi, kas vienlaikus ļauj saglabāt un veicināt bioloģisko daudzveidību, gan nodrošina, ka teritorijas tiek apsaimniekotas, klāsta pašvaldība.
Saistošie noteikumi nosaka, ka zemē, kurai piešķirts statuss “lauksaimniecībā izmantojamā zeme”, nepieciešams veikt zālāja pļaušanu vismaz vienu reizi gadā.
Saistošie noteikumi nosaka, ka pilsētu un ciemu teritorijās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina piegulošās teritorijas kopšanu līdz trīs metriem, mērot no zemes vienības robežas līdz brauktuves malai, neieskaitot ietvi un veloceliņus. Tāpat jānodrošina regulāru zālāja pļaušanu, ne retāk kā vienu reizi mēnesī laika periodā no maija līdz septembrim.
Noteikumi nosaka, ka ainaviska pļava ir pilsētas vai ciemu teritorijās dabai pietuvināts, bioloģisko daudzveidību uzlabojošs zālāja veids, kurā līdzās aug dažādu sugu savvaļas puķes – kliņģerītes, margrietiņas, kumelītes, āboliņš, dzirkstelītes, dzeltenās ilzītes, cekulainā ziepene un citas -, kas aptver vismaz 50% no konkrētā zālāja, un tajā neaug invazīvās citzemju sugas – korintes, lupīnas, zeltslotiņas, slotzari un citas, kā arī kurai apkārt pa perimetru nopļauta zāle.
freepik wirestock: ilustratīvs
Pilsētas un ciemu teritorijās, kurās ir izveidota ainaviska pļava, jānodrošina regulāru zālāja pļaušanu, nepieļaujot zālāja garumu virs 30 centimetriem, pa perimetru apkārt ainaviskai pļavai divus metrus platā zonā. Ainaviskas pļavas nopļaušanu, kad lielākā daļa ziedaugu ir noziedējuši un sākušas veidoties sēklas, pie stumbra apakšas lapas nomelnējušas, un dominē augi, kas pēc noziedēšanas zaudē savu pievilcīgumu, bet ne vēlāk par 15.septembri.
Daudzveidīgi zālāji ir ne vien savvaļas dzīvnieku barības avots, bet nodrošina arī lietus ūdens uzņemšanu un attīrīšanu, atmosfērā esošā oglekļa piesaisti augos un noglabāšanu augsnē, tie atvēsina apdzīvotās vietas, nodrošina gaisa attīrīšanu, kā arī veic citus ekosistēmu pakalpojumus.
Gan pārmērīga zāles pļaušana, gan lapu izvešana palielina teritoriju, tostarp pašvaldības īpašumā esošu, uzturēšanas izmaksas, savukārt stāvās nogāzēs veicina augsnes eroziju.