Civilās drošības mācības Dobelē: ko darīt, ja pazūd elektrība

Dobeles novadā aizvadītas divu dienu civilās drošības mācības, kuru laikā tika testēta pašvaldības kapitālsabiedrību un citu iestāžu darbība, ja uz diennakti pazustu elektroapgāde. Balstoties uz rezultātiem, tiks izstrādāts praktisks krīzes situāciju rīcības algoritms – materiāls ar skaidrām norādēm par veicamajām darbībām un atbildīgajām personām.

Pirmo praktisko pieredzi krīzes situācijā Dobeles novads guva pirms pāris gadiem, kad lielu daļu novada teritorijas izpostīja vētra un krusa. Tagad Dobelē notika civilās drošības mācības – simulācija, kurās reāls elektroapgādes pārtraukums nebija jāpiedzīvo, bet jāizmēģina un jāsaprot kā diennakti nodzīvot bez elektrības. 

Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītāja Sandra Kauranena: ”Jā, mēs devāmies uz ”Dobeles  namsaimnieks” iestādi pārbaudīt viņu tehniskos resursus, kādas ir vajadzības, ja elektroapgāde ir pārtraukta, vai ir iespēja pieslēgties daudzdzīvokļu mājām. Viss kārtībā, ir, protams, nepieciešams veikt dažādus tehnoloģiskos atjaunojumus. Tā ir tāda pirmā pārbaude, lai mēģinātu saprast, kas vēl ir nepieciešams.”

Uzņēmumā ”Dobeles ūdens” ir gan lielais, gan pāris mazie ģeneratori, kas ļautu nodrošināt ūdens padevi uzņēmuma klientu ēkām. Tomēr tas neesot pietiekami, ja bez elektrības paliek nevis kāds ciems, bet lielāka teritorija uz ilgāku laiku, jo elektrība nepieciešama arī, lai darbotos kanalizācijas sistēma.

Valsts policijas iecirknis jau pašreiz esot nodrošināts pret elektroapgādes iespējamajiem pārtraukumiem, stāsta VP ZRP Rietumzemgales iecirkņa priekšnieks Raimonds Karlsons: ”Iecirkņa ēka Dobelē ir aprīkota ar elektroģeneratoru, kas pārslēdzas automātiski, tā kā iecirknī strādājošo darbs netiktu traucēts. Kā mēs noskaidrojām, degvielas uzpildes stacijas, ar kurām Valsts policijai noslēgts līgums, četru stundu laikā paši varētu sevi nodrošināt ar ģeneratoru, līdz ar to nebūtu problēmu.”

Kāda gatavība krīzes situācijām novada kapitālsabiedrībās ir pašreiz, un ko rekomendēts uzlabot, pašvaldība uzzinās, kad eksperti un novērotāji būs apkopojuši mācību rezultātus. Tad arī būšot skaidrs, cik daudz finansējuma vajadzēs rekomendāciju izpildei. Tomēr, lai krīze nepārsteigtu nesagatavotus, ne vienmēr ir vajadzīga nauda, stāsta  Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (LZP): ”Daudzas lietas ir tādas, kur organizatoriski jāsaprot, kā mēs noslēdzam dienu. Kādu mēs atstājam savu transporta līdzekli – uzpildītu vai neuzpildītu. Vai tam ir uzreiz iespēja nākošajā rītā doties reisā. Tie ir tādi niansēti jautājumi par kuriem ir jārunā.”

Balstoties uz mācību rezultātiem, tikšot izstrādāts krīzes situāciju rīcības algoritms. Plānots, ka civilās drošības mācības varētu notikt arī citās Zemgales pašvaldībās.