Valsts aizsardzības stiprināšanai tiks iepirkts dažāds bruņojums, tomēr galvenais ir cilvēks. Lai papildinātu Zemessardzes rindas, Aizsardzības ministrija plāno divas jaunas programmas – zemessargu atbalstītāji un īpašo specialitāšu zemessargi. Abām šīm grupām varēs pievienoties ar atvieglotiem noteikumiem, būtiski plānots samazināt arī apmācības laiku.
Karš Ukrainā turpinās, un turpinās arī Latvijas aizsardzības sistēmas stiprināšana. Aizsardzībai šogad atvēlēti 1,3 miljardi eiro jeb 3,45% no IKP.
Kā norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”), šis ir bruņošanās budžets: “Šis finansējums, vairāk nekā 40% tiek ieguldīts bruņošanās spējās. Šajā gadā esam parakstījuši līgumus par kājnieku kaujas mašīnu un pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi. Ar vietējo industriju ir virkne vienošanos par konkrētu sistēmu attīstīšanu attiecībā uz karadarbības pretdronu spējām.”
Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors Kaspars Pudāns: “Tiek strādāts, lai būtu daudzslāņu aizsardzība – no mikroklases droniem līdz nākotnē, iespējams, arī ballistisko raķešu apdraudējumiem – lai mēs varētu papildināt šo klāstu un izdzīvotspēju. Vienlaicīgi izdzīvotspēja saistās ar to, ka mēs spējam pārapgādāt savas vienības. Tātad apdraudējuma gadījumā decentralizēt savus krājumus.”
Tomēr pats svarīgākais ir cilvēks. Lai sniegtu iespēju plašākam cilvēku lokam iesaistīties valsts aizsardzībā, Aizsardzības ministrija ieviesīs divas jaunas programmas – zemessargu atbalstītāji un specialitāšu zemessargi. Pieteikties abām šīm grupām varēs ar atvieglotiem noteikumiem. Arī apmācības laiks būs īsāks – standarta 21 dienas vietā tās būs tikai sešas dienas.
“Mums ir zemessargi-speciālisti, bet ar šo mēs vēlamies vēl pastiprināt un aktivizēt zemessargus-speciālistus, tādus kā mediķi, tehniķi, kiberspeciālisti, informācijas speciālisti. Kiberdrošībā mums jau ir kibersargi, kas jau ir aktīvi iesaistīti, bet to mēs vēlamies pastiprināt arī ar elektroniskās karadarbības speciālistiem,” pauž aizsardzības ministrs.
“Mūsu pilsoņi, iedzīvotāji var kļūt par mūsu atbalstītājiem šajā sistēmā. Mēs viņus būsim apzinājuši, veikuši minimālu militāro apmācību, kā arī sagatavojuši un strukturizējuši teritoriāli pie mūsu apakšvienībām. Pagaidām mūsu aizmugures dienestu uzdevumi, ko mēs jau šobrīd iezīmējam kā atbalstīšanas uzdevumus krīzē un kara situācijā, ir mobilizācijas, pārapgādes uzdevumi, civilmilitārās koordinācijas uzdevumi, bet loks vēl var paplašināties,” saka Kaspars Pudāns.
Zemessardzes atbalstītāji saņems apliecību, taču nedos karavīra zvērestu un tiem netiks izmaksāta atlīdzība. Netiks izsniegti arī formas tērpi, bet nepieciešamais ekipējums tiks izsniegts tikai uz apmācību laiku.
Tāpat tiks vērtēta atbilstība Zemessardzes likuma 14. panta nosacījumiem, kādas personas nevar kļūt par zemessargu. Elektroniski pieteikties par zemessargu atbalstītāju var jau tagad, bet atlase tiks sākta, kad būs veiktas izmaiņas un likumā šāds statuss būs ieviests.