Alūksnes novadā šāds notikums līdz šim vēl nebija pieredzēts – pirmo reizi te norisinājās “Somugru dienas”. Ilzenē vienkopus varēja iepazīt lībiešu, igauņu un citu somugru tautu kultūru, apskatīt izstādes, piedalīties dažādās aktivitātēs un uzzināt vairāk par šo tautu tradīcijām un pasaules redzējumu. Margita Poriete, Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja: “Somugru dienas Rīgas Latviešu biedrība sāka organizēt 2014. gadā. Idejas autors ir Rīgas Latviešu biedrības biedrs Juris Žīgurs, kurš dzīvo Igaunijā un ir cieši saistīts ar turienes somugru kultūras vidi. Viņš sadarbojas ar asociāciju “Fenno-Ugria”, kas Igaunijā katru gadu rīko radu tautu pasākumus. Juris Žīgurs to ļoti pozitīvi novērtēja un ierosināja, ka arī Latvijā varētu rīkot radu tautu dienas, īpaši izceļot lībiešu kultūru. Tā mēs sākām šo sadarbību.”
Ik gadu “Somugru dienas” notiek Rīgā un kādā citā Latvijas vietā. Šoreiz par norises vietu izvēlēta Alūksnes novada Ilzene. Jaunzemos, Ilzenes sporta, kultūras, interešu izglītības un mūžizglītības centrā “Dailes” notika arī tematisku sarīkojums “Somugriskais Malēnijā”, kurā vietējie iedzīvotāji dalījās ar stāstiem par savas vietas vēsturi.
Agita Līdumniece, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolotāja, ilzeniete: “Es stāstīšu tieši par ilzeniešiem, lai mūsu vietējie cilvēki zina, cik daudz dažādu pētījumu ir par šo vietu. Jo mēs patiesībā neapzināmies, kur mēs dzīvojam un kāda ir šī vieta. Mēs to nojaušam caur vietvārdiem, caur uzvārdiem, bet tādas aktīvas vienvidus lībiešu valodas vai kultūras te vairs nav.”
Ilzenes apkārtne izvēlēta arī tādēļ, ka šeit saglabājušās somugru kultūras pēdas, gan vietvārdos un vēsturē, gan cilvēku stāstos par savām lībiešu saknēm. Agita Līdumniece: “Es to sajūtu tā – es esmu no tādas dzimtas, kurā līdz 1949. gadam runāja šajā valodā. Mana vecmāmiņa un vecmāmiņas māsa, vecvecmāmiņa un vecvecmāmiņas māsa runāja lībiešu valodā. Bet dzimta bija pakļauta izsūtījumiem, un tur arī palika pēdējie mūsu dzimtas šīs valodas zinātāji.”
Katru gadu “Somugru dienām” tiek izvēlēta arī kopīga tēma. Šoreiz uzmanības centrā bija dzīvnieku nozīme somugru tautu kultūrā, gan mītiskajā pasaulē, gan ikdienas dzīvē un senajās tradīcijās. Par šo tēmu tapusi izstāde “Dzīvnieki somugru tautu mitoloģijā”, ko pasākuma laikā prezentēja tās autore, igauņu māksliniece Piret Räni.
Piret Räni, igauņu māksliniece, izstādes autore: “Mums šķiet, ka par šo mitoloģiju zinām diezgan daudz, taču patiesībā vēl ir daudz nezināmā. Pētot mitoloģiju, pagātni un tā laika pasaules redzējumu, es sapratu, ka tas viss ir ļoti loģiski. Un tieši putni, dzīvnieki un citas mazās būtnes ir viens no šī somugru pasaules redzējuma pamatiem.”
Viesizstāde Ilzenē būs apskatāma aptuveni mēnesi, taču Ilzenes bibliotēka izveidojusi arī savu izstādi, kurā apkopoti bibliotēkā pieejamie materiāli par Ilzeni un tās vēsturi. Tos papildina Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas un periodika.lv krājumi. Nora Ceriņa, Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienības “Ilzenes bibliotēka” vadītāja: “Tā kā pie mums brauc ciemiņi no Rīgas un Igaunijas, mēs gribējām parādīt, kāda tad ir mūsu Ilzene. No sākuma tā varbūt šķiet kā mazs ciematiņš, bet, paskatoties vēsturē, var redzēt, cik daudz mums ir vērtību.”
Bibliotēka aicina arī vietējos iedzīvotājus iesaistīties un dalīties ar saviem saglabātajiem materiāliem un atmiņām. Nora Ceriņa: “Mēs aicinām visu laiku vairāk iesaistīties. Varbūt mājās ir kādas atmiņas saglabātas, varbūt kādas burtnīciņas vai pieraksti. Mēs ļoti labprāt tos saņemtu kopiju veidā, lai būtu iespējams dalīties ar šīm atmiņām.”
“Somugru dienas” noslēdzās ar kopīgu sadziedāšanos Dēliņkalnā. Pasākumu rīkoja Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar “Fenno-Ugria”, Somugru tautu valstu vēstniecībām, Alūksnes novada pašvaldību, Līvu savienību un sieviešu kori “LU”.
Pasākumu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, Radu tautu programma, Siguldas novada pašvaldība, Valmieras novada fonds projekta “Drošas kopienas” ietvaros, biedrība “Ilzenes attīstībai” un biedrība “Mazirbes draugu kopa”.