Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Ikviens no mums zina, cik svarīgi ir sekot līdzi veselībai – ēst sabalansēti, kustēties, pietiekami gulēt. Tomēr viens rādītājs bieži tiek ignorēts līdz brīdim, kad tas jau rada problēmas – asinsspiediens. Lai gan ārsta kabinetā tas tiek mērīts gandrīz katrā vizītē, daudzi nezina, ko šie skaitļi patiesībā nozīmē, kā tie mainās un kāpēc ir tik būtiski zināt savus rādījumus arī mājās.

 

Šajā rakstā jūs uzzināsiet, kas ir asinsspiediens, kā saprast, kāds ir normāls asinsspiediens, kādi faktori to ietekmē un kā parūpēties, lai sirds un asinsvadu veselība būtu laba ilgtermiņā.

 

Kas ir asinsspiediens un kā tas tiek mērīts?

Asinsspiediens ir spēks, ar kādu asinis spiež uz asinsvadu sieniņām, kad sirds sūknē asinis pa ķermeni. Šis spiediens mainās atkarībā no sirdsdarbības fāzes – kad sirds saraujas un asinis tiek izsūknētas, tiek mērīts augšējais jeb sistoliskais spiediens; kad sirds atslābst, – apakšējais jeb diastoliskais spiediens.

Ja ārsts saka, ka jūsu asinsspiediens ir 120/80 mmHg, tas nozīmē, ka sistoliskais spiediens ir 120 mmHg, bet diastoliskais – 80 mmHg. Šāds spiediens tiek uzskatīts par normālu. Ja asinsspiediens ir paaugstināts, piemēram, virs 140/90 mmHg, tā jau tiek uzskatīta par hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu.
Reklāma

Asinsspiediena mērīšanai izmanto īpašas ierīces – tonometrus jeb asinsspiediena mērītājus. Tos novieto uz augšdelma, virs elkoņa locītavas, kur jūtama artēriju pulsācija. Lai iegūtu precīzus rādījumus, asinsspiedienu mēra sēdus stāvoklī, mierā, no rīta vai vakarā, kad jūs neesat steigušies un sirdsdarbība ir vienmērīga.

 

Mūsdienās precīzākie asinsspiediena mērītāji ļauj to darīt arī mājās – ērti, droši un bez ārsta palīdzības. Tie ir īpaši noderīgi, ja asinsspiediens var svārstīties vai jums jau ir sirds un asinsvadu slimību risks.

Normāls asinsspiediens dažādos vecumos

Katram cilvēkam asinsspiediena rādījumi var nedaudz atšķirties atkarībā no vecuma, aktivitātēm un pat diennakts laika. Parasti normāls asinsspiediens pieaugušam cilvēkam ir ap 120/80 mmHg, taču gadu gaitā tas mēdz pieaugt.

 

Vecuma grupa Normālais asinsspiediens (mmHg)
Jaunieši (18–30 gadi) 110–120 / 70–80
Pieaugušie (30–50 gadi) 120–130 / 80–85
Seniori (pēc 60 gadiem) Līdz 140 / 90
Reklāma

Jāņem vērā, ka nelielas novirzes ir normālas, taču ilgstoši paaugstināts asinsspiediens var būt bīstams. Augsts asinsspiediens ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem – tas var izraisīt insultu, infarktu un citas komplikācijas.

 

Savukārt pārāk zems spiediens – piemēram, zem 100/60 mmHg – var radīt reiboņus, vājumu un nogurumu. Tāpēc asinsspiediena mērīšana mājās palīdz laikus pamanīt izmaiņas un reaģēt.

 

Kad asinsspiediens ir pārāk augsts vai zems?

Paaugstinātu asinsspiedienu nereti dēvē par “kluso slepkavu”, jo tas var gadiem ilgi neizraisīt simptomus, bet vienlaikus bojāt asinsvadus un sirdi.

Ja asinsspiediena rādījumi regulāri pārsniedz 140/90 mmHg, jāmeklē iemesls – tas var būt stress, neveselīgs uzturs, mazkustīgums, liekais svars vai ģenētika. Hipertensija ir bieža arī tiem, kuriem jau ir citas sirds un asinsvadu slimības.

Tipiskie simptomi, kad asinsspiediens ir paaugstināts:
  • galvassāpes vai spiedoša sajūta pakauša rajonā,

  • reiboņi vai troksnis ausīs,

  • elpas trūkums, nogurums,

  • sirdsklauves.

Reklāma

Ja jūtat šos simptomus, ir svarīgi izmērīt asinsspiedienu vairākas reizes dienas laikā un pierakstīt mērījuma rezultātus. Savukārt, ja spiediens ir zemāks, var parādīties vājums, slikta koncentrēšanās un bāla āda – arī tas ir signāls, ka jāpievērš uzmanība veselības rādītājiem.

 

Kādi faktori ietekmē asinsspiedienu?

Asinsspiedienu var ietekmēt ļoti dažādi faktori – gan īslaicīgi, gan ilgtermiņā.

 

  • Stress un miega trūkums liek organismam izdalīt hormonus, kas sašaurina asinsvadus un palielina spiedienu.
  • Kafija, nikotīns un alkohols īslaicīgi paaugstina asinsspiedienu, tāpēc mērot asinsspiedienu pēc kafijas tases vai cigaretes, rezultāts var būt mākslīgi augstāks.
  • Fiziskās aktivitātes īslaicīgi paaugstina sirdsdarbības ātrumu, taču ilgtermiņā tās palīdz samazināt hipertensijas risku.
  • Vecuma pieaugums arī var ietekmēt asinsspiediena rādītājus, jo asinsvadi kļūst mazāk elastīgi.

Arī tas, kā un kad jūs mērat asinsspiedienu, ir nozīmīgi. Ja to darāt steigā vai tūlīt pēc fiziskas slodzes, spiediens ir augstāks nekā miera stāvoklī. Asinsspiedienu ieteicams mērīt sēdus, ar atbalstītiem elkoņiem un uz augšdelma novietotu manšeti, vislabāk no rīta pirms ēšanas vai pirms došanās pie ārsta.

Ko darīt, lai asinsspiediens būtu normāls?

Lai saglabātu normālu asinsspiedienu, nav nepieciešamas brīnumzāles. Pietiek ar gudrām, ikdienas izmaiņām:

 

  1. Kustieties katru dienu. Pat 30 minūtes pastaigas var palīdzēt uzlabot sirds un asinsvadu veselību.
  2. Samaziniet sāls un cukura daudzumu. Tie var izraisīt šķidruma aizturi un paaugstināt spiedienu uz artēriju sieniņām.
  3. Pietiekami guļiet. Miegs palīdz uzturēt sirdsdarbību normas robežās un līdzsvaro hormonus.
  4. Aizvietojiet stresu ar mieru. Elpošanas vingrinājumi, daba vai meditācija palīdz stabilizēt asinsspiediena rādījumus.
  5. Regulāri mērīt asinsspiedienu. Tas ir vienkāršākais veids, kā sekot līdzi veselības stāvoklim un pamanīt izmaiņas laikus.

Ja asinsspiediens var būt nestabils vai jau ir bijuši paaugstinājumi, ir svarīgi iegādāties mājas mērītāju. Vadošā interneta aptieka Latvijā InternetAptieka.lv piedāvā plašu klāstu ar precīzākajiem asinsspiediena mērītājiem, kas ļauj ērti sekot līdzi saviem rādītājiem arī bez ārsta apmeklējuma.

Reklāma
Kā pareizi mērīt asinsspiedienu mājās?
  • Sēdiet mierā vismaz 5 minūtes pirms mērīšanas.

  • Neēdiet un nelietojiet kofeīnu 30 minūtes pirms.

  • Novietojiet manšeti uz augšdelma, tieši virs elkoņa locītavas.

  • Mērījumu veiciet katru dienu aptuveni vienā laikā, vēlams no rīta.

  • Pierakstiet asinsspiediena mērīšanas rezultātus – tie palīdzēs ārstam izvērtēt dinamiku.

Mērot asinsspiedienu pareizi un regulāri, jūs varat laikus pamanīt izmaiņas, kas var izraisīt nopietnas sirds un asinsvadu slimības. Turklāt tas ir vienkāršs veids, kā ikdienā rūpēties par veselību.
Reklāma

Ziniet savus skaitļus, sargiet savu sirdi

Asinsspiediens nav tikai skaitļi uz tonometra ekrāna – tas ir jūsu veselības rādītājs, kas pasaka vairāk, nekā sākumā šķiet. Ja tas ir paaugstināts, tas var liecināt, ka sirds un asinsvadu sistēma strādā ar pārslodzi. Bet, ja asinsspiediens ir zemāks par normu, arī tas ir signāls, ka organismam trūkst līdzsvara.

 

Regulāri mērot asinsspiedienu, jūs varat laikus pamanīt problēmas un novērst tās, pirms tās kļūst nopietnas. Tas ir vienkāršs, bet ārkārtīgi efektīvs veids, kā parūpēties par sevi un saviem mīļajiem.

 

Un atcerieties – normāls asinsspiediens ir viens no galvenajiem ilgmūžības un labas pašsajūtas nosacījumiem. Parūpējieties par sevi jau šodien – pārbaudiet savu spiedienu, izvēlieties uzticamu mērītāju un sekojiet līdzi saviem veselības rādītājiem.

Saistītās birkas