Vidzemes slimnīcā atklāta Gata Šļūkas karikatūru izstāde “Ar sirdi joki mazi”

Sirds un asinsvadu slimības ir tās, kuru dēļ Latvijā ir vieslielākā mirstība. Lai arī pēdējos gados Latvijā valsts apmaksāti medikamenti un izmeklējumi sirds slimību ārstēšanai ir pieejamāki, daļai pacientu aizvien netiek pietiekami kompensēti inovatīvi medikamenti un tas rada lielas izmaksas pašiem, kā arī problēma aizvien ir garās rindas pie speciālistiem. 

Lai pievērstu uzmanību sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas sistēmai Latvijā, Vidzemes slimnīcā atklāta pazīstamā karikatūrista Gata Šļūkas darbu izstāde. Tajā ar nelielu ironiju atainota Latvijas veselības aprūpes sistēma, īpaši uzsverot sirds un asinsvadu slimību problēmas. Darbos redzamas ikdienā pazīstamas situācijas – garās rindas pie speciālistiem un pacienti, kuri spiesti doties pie ārsta tālu no savas dzīvesvietas.

Pacientu organizācijas “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa, runājot par cilvēku pieredzi, saka: “Es pati esmu runājusi ar vienu kundzi, pensionāri, kas teica – man ir daudz laika, un es varu to darīt. Ko viņa dara? Viņa apskatās, kur ir valsts apmaksāts ekokardiogrāfijas izmeklējums un dodas uz to pilsētu –kāpj autobusā un brauc. Tad viņa apskatās, kur ir cits izmeklējums, ko viņai nozīmējis ārsts, vai cita viņai nepieciešamā kardiologa konsultācija, un tas dažreiz vispār atrodas citā pilsētā. Cilvēkam ir jāceļo pa visu Latviju, lai nokļūtu uz šiem izmeklējumiem.”

Vidzemes slimnīcas kardioloģe un Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas virsārste Guna Ozola stāsta, ka redz šāda veida pacientus regulāri: “Strādājot uzņemšanā, es tiešām dienas laikā redzu šadus pacientus bieži. Es saprotu, ka viņiem ir vajadzīga palīdzība. Tajā pat laikā es jūtos iežogota, jo es nevaru palīdzēt pacientam tepat un tūlīt, jo nav pieejami izmeklējumi, kas vajadzīgi visiem. Varbūt ne šodien vai rīt, bet tuvākajā laikā. Un tas man traucē strādāt, jo man patīk darīt un izdarīt.”

Karikatūru izstāde pievēršas arī savlaicīgas diagnostikas nozīmei. Jo vēlāk slimība tiek atklāta, jo lielāka iespēja, ka tā ir ielaista un ārstēšana kļūst sarežģītāka. Pētījumi rāda, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem sirds un asinsvadu veselības rādītāji neatbilst normai.

Inese Mauriņa uzsver, ka populārākie sirds un asinsvadu riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens, holesterīna vai glikozes līmenis: “Šie riska faktori ir saistīti ar dzīvesveidu. Tas nozīmē, ka mēs paši varam tos ietekmēt, pievēršot uzmanību tam, ko un cik daudz mēs ikdienā lietojam uzturā, kā mēs ēdam un cik daudz esam fiziski aktīvi. Būtisks, bet bieži vien nepietiekami novērtēts riska faktors, īpaši Latvijā, ir stress un miegs.”

Savukārt Guna Ozola atgādina, ka daudzas slimības ir novēršamas, ja tiek ievērots veselīgs dzīvesveids un regulāri pārbaudīta veselība: “Ir vienmēr jāatceras, ka sirds un asinsvadu slimības neizvēlas, vai tas ir jauns/vecs vai vīrietis/sieviete. Sirds un asinsvadu slimības skar gan jaunus, gan vecus, un tas beidzas ar dažādiem iznākumiem, gan diemžēl letāliem, gan arī labiem iznākumiem.”

Veselības ministrijas vadībā top jauns sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanas plāns. Tajā paredzēts pilnveidot pacientu novirzīšanu uz izmeklējumiem, uzlabot medikamentu pieejamību un kompensācijas sistēmu sirds un asinsvadu slimību pacientiem.