Siguldas novada LEADER rīcības grupa “Lauku attīstības partnerība” pavisam drīz svinēs 20 gadu jubileju. Darbības laikā projektos piesaistīti vairāk nekā 4 miljoni eiro, īstenotas neskaitāmas iniciatīvas, veicināta uzņēmējdarbība, sakārtota infrastruktūra un atbalstītas sabiedrības vajadzības arī tur, kur pašvaldībai resursu nepietiek.
“Sadarbība ar vietējām rīcības grupām LEADER projektu uzraudzības pārstāvjiem ir ļoti veiksmīga bijusi. Atšķirībā no citiem lielajiem valsts projektiem, tad šeit tā sadarbība tiešām ir uz vietas, ļoti loģiska. Paši projekti arī, tā teikt, no apakšas uz augšu, nāk no idejas līdz realizācijai un ļoti augstu vērtējama līdzšinējā sadarbība. Un pašvaldības ieskatā arī turpmāk šie projekti būtu saglabājami un īstenojami turpmākos gados,” norāda Siguldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
LEADER programmā viss paveiktais balstās uz vietējo iedzīvotāju iniciatīvu, kur katrs pagasts un ciems izvirza savas attīstības vajadzības. Un tās tiek iekļautas rīcības grupas stratēģijā. Piemēram, Mālpilī iedzīvotāji kopā ar pašvaldības pārstāvjiem definēja vietējās prioritātes un sekmīgi piesaistīja LEADER atbalstu to īstenošanai. Mālpils kultūras centrā īstenoti vismaz septiņi LEADER projekti. Kultūras centra direktore Edīte Priekule stāsta: “Viens no projektiem ir pacēlājs, tas tika realizēts 2017. gadā. Kopā ar skatuves grīdu, kas bija ļoti nodejota, kustējās un jau bija bīstama. Tad ar LEADER starpniecību mēs realizējām lielajai zālei skaņu, deju zālē gaismu sistēmu un kopā arī piekļuvi invalīdiem, lai šajās zālēs, otrajā stāvā var tikt ikviens!”
Tāpat Mālpils kultūras centrā īstenota arī telpa meistarklasēm un nodarbībām. Bet skaņas un gaismas aprīkojumam projektu rakstījis skaņotājs. “Tas ļoti priecē, ka arī paši darbinieki ir uzņēmīgi un palīdz nodrošināt, un papildināt materiālu tehnisko bāzi. Jo, bieži vien tās naudiņas, rocības trūkst un jāizšķiras starp to, kam dot, kam nedot. Šī ir tā iespēja papildus kaut ko ieguldīt kultūras nama infrastruktūrā, uzlabojumos, lai būtu kvalitatīvāks piedāvājums,” tā Edīte Priekule.
Nonākot tautas tērpu noliktavā, uzreiz redzams, ka ir realizēts īsts sirdsprojekts, jo ar LEADER atbalstu māksliniekiem tapuši tautas tērpi. Rezultātā, uzstādamies uz skatuves, viņi nēsā ne tikai tērpus, bet arī godu un tradīciju simboliku. Mālpils kultūras centra direktore, kura ir arī šī projekta iniciatore pauž: “Ja tu dedz par to lietu, tad tu mēģini, esi tajā iekšā un top!”
Siguldas novada LEADER rīcības grupa tika izveidota 2006. gadā, kad novada uzņēmēji, lauku saimnieki un aktīvie iedzīvotāji sapulcējās, lai kopīgi risinātu novada attīstības vajadzības. Jānis Zilvers bija viens no komandas dalībniekiem, kuri palīdzēja īstenot projektus. “LEADER pieeja ir tieši tā, kad viss notiek apvērsti – no lejas notiek gan stratēģijas izstrāde, izpilde, jo visi ir partneri, kuri ir uz vietas pagastos, mazajās pilsētās. Cilvēki šajā ziņā sevi var pilnveidot pilnīgi visā. Viņi apmierina sociālās vajadzības, īstenojot projektus arī mazie uzņēmēji var attīstīties, ir radušies ļoti daudz vietējie mazie pārstrādes uzņēmēji, pamatojoties uz LEADER. Un to katra šī kopiena, sanākot kopā, paši savā stratēģijā var ierakstīt,” stāsta Zemnieku saimniecības “Pīlādži” īpašnieks Jānis Zilvers.
Arī pašai zemnieku saimniecībai “Pīlādži” LEADER atbalsts ir bijis nozīmīgs, un tāds tas ir bijis arī citiem mazajiem uzņēmumiem novadā. Vēl saimniecība ir veiksmīgs piemērs tam, kā sniegtais finansējums un atbalsts veicina uzņēmumu attīstību un ilgtspējīgu izaugsmi. “Tas dod iespēju tieši veikt investīcijas attīstībā, kur parasti, ja laukos sāk ar kaut ko nodarboties un nav uzkrātā kapitāla, tad nav tādu iespēju. Tagad daudzi ir tādi, kuri var atgriezties no ārzemēm jeb vienkārši ir izdeguši pilsētas darbā un tas bija nozīmīgi un joprojām ir, ja nav sākuma kapitāla. Tā ir iespēja jau uzreiz sākt strādāt,” norāda Jānis.
Rīcības grupa joprojām saglabā savas sākotnējās vērtības – stiprināt novada sabiedrību gan ekonomiski, gan sociāli. LEADER finansējums ir pieejams novada iedzīvotājiem brīvi no pašvaldības, valsts institūciju vai politiskas ietekmes. Un tomēr, tuvojoties 2027. gadam, kad mainīsies atbalsta apsaimniekošanas principi, arī Siguldas novada LEADER rīcības grupa pauž bažas par nākotni. Biedrības “Lauku attīstības partnerība” padomes priekšsēdētāja Kristīne Ragaine – Volnianko norāda:“Leader atbalsts ir ļoti ekonomisks atbalsts, jo par atbalsta sadali jeb lēmumu pieņemšanu, tiek organizētas padomes tikšanās. Piemēram, Siguldas novada padomē ir deviņi cilvēki, kuri neviens nesaņem atalgojumu par to. Tā pat kā padomes priekšsēdētājs. Un tas ir labi, jo tas atalgojums ir iedzīvotāju savēlētās vēlmēs, par ko mēs gribētu iegūt šo atbalstu. Un tā atbalsta īstenošanu. Tas tiešām ir ļoti jēgpilns darbs.”
Kristīne Ragaine – Volnianko arī LEADER salīdzina ar “mazu cinīti”, kas spēj gāzt lielu vezumu, sakārtojot un uzlabojot lauku vidi, taču pastāv risks, ka lielais politiskais vezums var apdraudēt šīs vietējās iniciatīvas – LEADER unikālo mehānismu, kur iedzīvotāju iniciatīvas un organizētais atbalsts nonāk tieši tur, kur tas ir nepieciešams. Tad nu rodas jautājums – kā saglabāt LEADER unikālo, iedzīvotāju iniciatīvu balstīto atbalsta mehānismu, kas tieši stiprina novadu un tā sabiedrību?