Neskaidra LEADER programmas nākotne Latvijas laukos

Jau 20 gadus visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, LEADER pieeja ir bijusi sinonīms vietējo kopienu attīstībai. Ar tās atbalstu labiekārtoti tūrisma objekti, radītas jaunas iespējas kultūrai un sportam, un attīstījušies daudzi mazie uzņēmumi. Tomēr šobrīd nozares pārstāvji ar bažām raugās nākotnē, jo pēc 2027. gada programmas liktenis ir neskaidrs – gaidāmās pārmaiņas Eiropas fondu sadalē varētu to būtiski ietekmēt.

Viens no spilgtākajiem piemēriem, kā LEADER maina dzīvi reģionos, ir Gulbenes novada Lejasciems. Šeit vietējā sporta biedrība, kuru vada enerģiskā trenere Lāsma Gabdulļina, ar LEADER atbalstu īstenojusi jau sešus projektus, piesaistot teju 150 tūkstošus eiro. Viss sākās 2012. gadā ar vietējo vecāku iniciatīvu.

“Vai tu zini, ka ir tāds LEADER un ka mums tikai vajag dibināt biedrību, tad tur viss taps? Stāsts tāds, ka vecāki arī bija tie, kas palīdzēja visus dokumentus kārtot, radās valde,” atminas biedrības “Sporta klubs “Lejasciems” dibinātāja un trenere Lāsma Gabdulļina.

Pateicoties šai apņēmībai, šodien Lejasciema bērniem un jauniešiem ir pieejama moderna 325 metrus gara asfaltēta rollerslēpošanas trase, basketbola laukums, alpīnisma tornis un pat pneimatiskā šautuve.

Vietējie jaunieši, Daniels Biezais un Ernests Bierkolds, atzīst, ka šī ir lieliska vieta, kur trenēties un pavadīt brīvo laiku: “Īstenībā forši, ja daži nāk ātrāk, var uzspēlēt basketbolu, tāpat var paskriet. Var arī sadraudzēties un braukt kopā.”

Lāsma Gabdulļina uzsver, ka šādi projekti ir vitāli svarīgi jaunajai paaudzei: “Tas dod kopienām iespēju izaudzināt konkurētspējīgus jauniešus. Vai tas ir mākslā, mūzikā vai sportā – tas pat nav svarīgākais. Svarīgākais ir tas, ka dodam viņiem šo mūsdienīgo iespēju, tas arī uztur veselīgu dzīvesveidu.”

Tomēr šis un simtiem citu veiksmes stāstu visā Latvijā saskaras ar neskaidru nākotni. Vietējo rīcības grupu pārstāvji, kas ikdienā strādā ar LEADER projektiem, pauž nopietnas bažas.

“Šobrīd bažas ir neziņā, kā būs pēc 2027. gada. Kuluāros runā, ka Eiropas Komisija varētu iedot vienu kopīgu aploksni uz valsti, un tad domājiet paši, kā to sadalīt. Tas būs atkarīgs no valsts izšķiršanās, vai būs LEADER pieeja vai nebūs,” skaidro biedrības “SATEKA” valdes priekšsēdētāja Daiga Gargurne.

Viņai piekrīt kolēģe no Alūksnes, norādot uz risku, ka mazie, kopienām svarīgie projekti varētu pazust lielāku nozaru ēnā: “Aiz lielajām vajadzībām mēs netiksim pamanīti. Visticamāk, mēs neesam arī tāds ļoti liels fonds. Mēs paņemam nepilnus 5% no ELFLA [Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai] finansējuma, un tur ir arī lauksaimniecības jautājumi iekšā. Līdz ar to, ja svaru kausos jāsaliek lauksaimniecība vai mikro, mazā uzņēmējdarbība – tas droši vien tajos svaru kausos izskatīsies par vieglu,” prognozē biedrības “Alūksnes lauku partnerība” valdes priekšsēdētāja Santa Harju-Ozoliņa.

Diskusijas Eiropas līmenī liecina, ka pārmaiņas tiešām būs. Kā norāda biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore Anita Seļicka, nozare ar nepacietību gaida 16. jūliju, kad Eiropas Komisija varētu nākt klajā ar savu redzējumu par nākamo plānošanas periodu.

“Piedāvājums jau katrā ziņā ir skaidrs, ka nebūs programmu tādā veidā, kā mēs zinām šobrīd – Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Sociālais fonds ar iezīmētiem finansējumiem, piemēram, cik procentiem jābūt pilsētām vai infrastruktūrai,” skaidro Anita Seļicka.

Zemkopības ministrija (ZM), kas Latvijā pārrauga LEADER programmu, līdzšinējos rezultātus vērtē atzinīgi, pat norādot, ka pieejamais finansējums ir nepietiekams visu lauku problēmu risināšanai. Tomēr konkrētu atbildi par nākotni ministrija pagaidām sniegt nevar.

“Mēs vēlētos, lai šī pieeja tiek finansēta arī no citiem finanšu līdzekļiem, piemēram, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Labklājības ministrijas pārziņā esošajiem fondiem. To varētu darīt, izmantojot vietējās rīcības grupas, kuru rokās koncentrējas aktīvākie kopienu pārstāvji, lai piedāvātu teritorijām piemērotākus risinājumus,” saka ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta vecākā eksperte Andra Karlsone.

LEADER pieeja ir skaidri pierādījusi, ka tā ir efektīvs mehānisms, kas ļauj cilvēkiem uz vietas īstenot savas idejas un būtiski uzlabot dzīves kvalitāti savā pagastā vai pilsētā. Tagad tās nākotne ir atkarīga no politiskiem lēmumiem. Kāds būs šis lēmums un vai Latvijas lauku kopienu balss tiks sadzirdēta – to rādīs laiks.