Diriģenta Jāņa Bētiņa un viņa domu biedru 1870. gadā aizsāktā Kurzemes dziesmu svētku tradīcija joprojām dzīva. Atzīmējot Kurzemes dziesmu svētku 155. gadskārtu, vairāk nekā piecdesmit koru un pūtēju orķestru Dobeles Ķestermeža estrādē vienojās koncertā “Mēs turpināsimies”.
1870. gada 26. jūnija rītā arvien vairāk braucēju un gājēju svētku drēbēs devās uz baznīcu, kur notika pirmo Kurzemes dziesmu svētku atklāšanas koncerts. Atzīmējot Kurzemes dziesmu svētku 155. gadskārtu, vēlme dziedāt nav mazinājusies, bet pat augusi – lielajā kopkorī ir ap tūkstoš dziedātāju no vairāk nekā piecdesmit koriem.
Foto: Vidzemes televīzija
Lielkoncerta “Mēs turpināsimies” režisors Kristaps Kiršteins: “Ne velti jau ir tas nosaukums “Mēs turpināsimies”. Man likās ļoti svarīgi saprast, kas ir pamatā tam, ka šī tradīcija joprojām jau 155 gadus notiek, un, kā mēs redzam, cilvēki grib dziedāt šajos svētkos.”
Vīru kori gan noteikti neesot starp tiem, kuriem vēlme dziedāt aizvien pieaug, bet tieši tādas lielās kopdziedāšanas varot uzskatīt par iedvesmas un motivācijas nesējām. Stāsta Brocēnu vīru kora dalībnieks Ernests Rasa: “Katra sanākšana – vai tie ir dziesmu svētki Dobelē, vai brauciens uz Priekuli vai uz Jelgavu Meteņos, tas viss veido to visu kopā. Var atsevišķus koncertus dziedāt un viss ir forši, bet kopā sanākšanas ļauj paskatīties, kas īstenībā notiek, ka ir vēl cilvēki, kuri dzied, un tas varbūt arī drusciņ iedvesmo nākt uz mēģinājumiem.”
Pirmajos Kurzemes dziesmu svētkos piedalījušies 15 kori no mūsdienu Dobeles, Bauskas un Tukuma novadiem, bet šodien ģeogrāfija vēl plašāka. Dziedātāju rindās ne vien kurzemnieki un zemgaļi, bet arī kori no Sēlijas, Vidzemes un Latgales.
Seces jauktā kora “Vīgante” dalībniece Anna Dzērviniece: “Mūsu koris parasti cenšas piedalīties tādās kopējās dziedāšanās, jo kopkorī jau ir spēks. Var izdziedāties.”
Foto: Vidzemes televīzija
Lielkoncerta “Mēs turpināsimies” režisors Kristaps Kiršteins skaidro, ka Kurzemes dziesmu svētki Dobelē neesot pārpratums. “Tas sākotnēji daudzus nomulsina – kāpēc Dobelē, bet Kurzemes Dziesmu svētki. Tāpēc, ka sākotnējā teritorija bija citāda, bet, lai godā turētu šo vēstures faktu, tos joprojām sauc par Kurzemes Dziesmu svētkiem.”
Svētku lielkoncerta mākslinieciskā vadītāja, diriģente Māra Marnauza Kurzemes dziesmu svētkus sauc par ģenerālmēģinājumu vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem. Divu stundu garajā jubilejas koncertā iekļautas visdažādākās dziesmas, ko atlasīt nemaz neesot bijis viegli. “Protams, ka visu ietilpināt nekad nevar, bet tas, ko mēs ļoti gribējām, Jāņa Zirņa godināšanai mēs izvēlējāmies tās raksturīgākās dziesmas. Protams, Ešenvalda Dvēseles dziesmu, kas izsaka visu mīlestību pret dziedāšanu, dziesmu un Latviju.”