Krāslavā digitalizē koka arhitektūru nākamajām paaudzēm

Latgalē, lai veicinātu tūrismu, tiek īstenoti jauni projekti un piedāvāti dažādi tūrisma pakalpojumi. Šobrīd aktīvi norit darbs pie projekta D-tour, kura mērķis ir popularizēt amatniecību kā Latvijas-Lietuvas pārrobežu teritorijas kultūras mantojuma glabātāju, pārveidojot to par digitālā tūrisma produktu. Projektā īpaša uzmanība pievērsta Krāslavas koka kultūras mantojumam. Krāslava piesaista daudzus viesus tieši ar saviem koka namiem, kuru logu un durvju ailēs redzami dažādi dekoratīvi elementi. Projekta centrālā tēma ir amatniecība, un Krāslavas novada muzejs caur to akcentē galdniecību, kokapstrādi un māju būvniecību.

Krāslavā gandrīz katrā ielā var redzēt koka mājas, taču tikai retā ir saglabājusies autentiska. Bieži vien tās pārveido ērtākai dzīvošanai, bet tikai retais aizdomājas par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Tomēr daži māju īpašnieki cenšas saglabāt ēku oriģinālo izskatu, un viena no šādām ģimenēm ir Batarāgu ģimene.

Krāslavas koka arhitektūru ir ietekmējusi daudznacionālā vide, kas padara to oriģinālu un unikālu. Tomēr laika gaitā vēsturiskās liecības pakāpeniski zūd – savu izdara arī laika zobs. Tieši vecticībnieki ir devuši lielāko ieguldījumu koka arhitektūrai Latgalē, pēc tam sekoja arī citi.

Krāslavas novada muzeja novadpētnieks Daniels Dukaļskis: “Kad viņi uz šejieni pārcēlās pēc pareizticīgās baznīcas šķelšanās, tieši viņi bija, kas atnesa to tradīciju veidot greznās dekorācijas, to vēlāk pārņēma vietējie iedzīvotāji, kas šeit dzīvo līdz šim.”

Batarāgu ģimenes māja ir restaurēta, cenšoties maksimāli saglabāt tās autentiskumu, vienlaikus nodrošinot praktiskumu. Ielas pusē oriģinālās logu ailes un slēģi ir saglabāti, bet nācies nomainīt durvis, jo, kara laikā tās sabojātas ar šķembām.

Krāslavietis, mājas īpašnieks Valdis Batarāgs: “Vārti ir oriģināli,tie laika gaitā ir uz 20cm nosēdušies, iepuvuši, nācās nedaudz paremontēt, uz dzelzs stabiņiem uzlikt, paši ir pilnībā lietojami. Liela nozīme ir tam jumtiņam, kas ir virs tiem, nav tik viegli iedarboties ārējiem apstākļiem.”

Krāslavas novada muzeja novadpētnieks Daniels Dukaļskis: “Šī ekspozīcija tiek veidota D – tour ietvaros, šis projekts ir veltīts digitālajam projektam, tā ietvaros tiek īstenotas četras ekspozīcijas: divas Lietuvā, divas Latvijā. Viena no tām būs par koka arhitektūru Krāslavā.”

Valdis Batarāgs: “Digitalizējot tas tomēr paliks vēsturei, lai cilvēki varētu redzēt, kā Krāslava izkatījās, jo vecajās bildēs, kad skatāmies, ir patīkami redzēt, kā cilvēki agrāk dzīvoja laikos, kad mūs vēl nebija.”

Lai jaunā digitālā ekspozīcija taptu, Krāslavas novada muzejs ievāktās liecības plāno apkopot gada laikā.