Kuldīgā atklāta izstāde par nepadošanos – “Bez baltiem karogiem”

Pērn rudenī Latvijas Mākslas akadēmijā notika starptautiska mākslas rezidence, kurā piedalījās 17 Latvijas un ārvalstu studenti. Viņiem iedotie baltie karogi, kas ir simboliska padošanās zīme, pārtapa par nepadošanās simboliem. Rezidences laikā tapušie darbi apkopoti izstādē “Bez baltiem karogiem”. Pirmo reizi tā bija apskatāma Rīgā, bet nu atklāta Kuldīgā. 

Dānijā studējošā māksliniece Antonella Fiumara ir viena no 17 jaunajiem māksliniekiem, kuri pagājušā gada septembrī piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijā rīkotajā starptautiskā rezidencē “SustainARTability”. Tās laikā tapušie darbi apkopoti izstādē “No White Flags” jeb “Bez baltiem karogiem”. Šai reizē gan pašas darba autores nav klāt, bet viņa savu ideju – neapstrādātus māla traukus – uzticējusi izstādes veidotājiem. 

“Liekas, ka tas jau ir gatavs, bet patiesībā viņš nav apdedzināts, viņš ir tāds pats, kāds ir paņemts no zemes, tikai ieguvis citu formu. Un cik maz īstenībā vajag pieliet trauku ar ūdeni, un viņš pilnīgi sabrūk.

ReTV

Ikviena izstādes darba pirmsākums bija kapitulācijas simbols – baltais karogs, bet ar mūsdienu mākslas valodu – materialitāti, skaņu, video, grafiku, glezniecību un instalācijām tie stāsta par nepadošanos, pievēršot uzmanību ilgtspējai, arī vides aizsardzībai. Piemēram, uz kāda baltā karoga ir sadiedzētas sēklas, kādi paceļas virs mūsu apdraudētajiem purva bruņurupučiem, bet kādā citā darbā nākotnes civilizācija stāsta leģendas par mums. 

“Tā ir par tādu cerības barošanu, ka tā mūsu nepadošanās var mūs izglābt. Vai tā tiešām ir? Tas ir liels neatbildēts jautājums,” saka Ieva. 

Kuldīgas mākslas kultūrtelpas kurators Raimonds Kalējs: “Es domāju, ka šī konkrētā izstāde un jauno mākslinieku idejas, kā risināt šīs problēmas, kas saistās ar šodienas ekoloģijas smagajiem jautājumiem, ar ģeopolitiku, ar reliģiju, rasu jautājumiem un vēl un vēl daudzām citām aktualitātēm, varētu būt pamudinoša provocēšana. Šīs lietas pārdomāt un izjust, un varbūt katram sevī meklēt kaut kādus risinājumus, vai tas ir kuldīdzniekus, kurzemniekus vai pilsētas viesus, lai viņš pēkšņi uz to pasauli skatītos citādām acīm. Un izstāde viņu pamudinātu pievērsties šīm tēmām, kuras ir ļoti aktuālas, bet bieži vien mēs izvēlamies dzīvot komforta zonā un viņas neredzēt, bet viņas nekur nepazūd.”

Izstāde Kuldīgas Mākslas namā būs skatāma līdz 23. martam. Rīkotāji uzsver, ka ar to nepretendē mainīt pasauli, nesniedz tabulas un datus, bet aicina piedzīvot emocijas un apjaust, cik trausla un neparedzama ir robeža starp būt un nebūt.