Neretā atklāta pirmā pastāvīgā muzeja ekspozīcija

Aizkraukles novada Neretas novadpētniecības muzejā astoņus gadus pēc atvēršanas atklāta pirmā pastāvīgā ekspozīcija. Tajā uz desmit planšetēm parādīta Neretas vēsture un Sēlijas senvēsture. Jāpiebilst, ka šis ir jau trešais mēģinājums Aizkraukles novada Neretas pagastā izveidot muzeju. Pirmoreiz doma par muzeja dibināšanu Neretā radusies jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, ko pārtraucis Otrais pasaules karš. Otrreiz izveidot muzeju plānojis toreizējais skolas direktors pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, bet arī tas neesot izdevies. 

Uzraksts –  Neretas novadpētniecības muzejs – pie vēsturiskās skolas ēkas parādījās jau pirms daudziem gadiem, kad biedrības ”Upmales mantinieki” vadītāja Lidija Ozoliņa, vēlēdamās saglabāt vēsturiskās liecības, ķērās pie muzeja izveides: ”Tā kā Neretā bija gan skolotāji, gan vienkārši entuziasti, kuri krāja materiālus, un to bija daudz, es devos pie mazā Neretas novada priekšsēdētāja ar domu, ka jāraksta projekts, vai mani atbalstīs, un tad mēs sākām to ideju virzīt tālāk.”

Muzeja atklāšana.

2017.gada novembrī ar izstādi no neretnieka Konradija Degro privātkolekcijas, muzejs tika  pasludināts par atklātu. Tomēr visus šos gadus muzejā bijušas vien dažādas izstādes. Un tikai tagad Neretas novadpētniecības muzejā svinīgi atklāta pirmā pastāvīgā ekspozīcija, kas sastāv no desmit planšetēm, kuras vēsta par Neretas vēsturi un Sēlijas senvēsturi. Stāsta Neretas novadpētniecības muzeja vadītājs Valts Apinis: ”Mēs gribam parādīt pēc iespējas plašāk kultūras, saimniecisko, literāro un arī sporta dzīvi. Vēl pēdējā brīdī mums nāca tādas bildes iekšā no arhīva, jo viss vēl nav izpētīts. Tas ir tas pamatu pamats, uz ko mēs tālāk balstīsim savus pētījumus.”

Pirmās Neretas muzeja izstādes autors Konradijs Degro šoreiz atnesis senu radioaparātu un ir gandarīts, ka, lai arī lēnām, bet virzība uz īstu muzeju notiek, jo, viņaprāt, tautai, kura nezin savu vēsturi, draud izzušana: ”Sākumā viss bija pie muižas. Kad lika atdalīties, Neretā uzcēla pagastmāju, kurā bija kārtībnieks, pagasta valde un skrīveris. Tā pamazām sāka veidoties. – Kurš gads tas bija? Tas ir 1885. gadā.”

Viena no planšetēm liecina, ka Neretā bijis arī mazbānītis. Neretas novadpētniecības muzeja vadītājs Valts Apinis: ”Mums tiešām tādi bija, un Baltijas kontekstā tie tiek uzskatīti par unikāliem. Mēs runājam par Pirmo pasaules karu. Šī ir tieši Neretas stacija un ap Neretas staciju, ko mēs pavisam īsos vārdos varam pateikt.”

Kā skaidro muzeja vadītājs, galvenais esot stāstījums, tāpēc pastāvīgo ekspozīciju papildināšot gida skaidrojums. Plānots uzstādīt arī vitrīnas, kurās būšot apskatāmi senie priekšmeti, bet nākamgad iecerēta arī muzeja akreditācija, jo tas nozīmējot lielāku iespēju nonākt apritē. Precīzas statistikas par apmeklētājiem pašreiz neesot, bet tiek lēsts, ka gadā šeit iegriežas ap 3000 interesentu, bet mērķis esot – vismaz 10 000 apmeklētāju.