No zirgu staļļa līdz mākslas telpai – Cēsu Izstāžu namam 40

Šoruden Cēsu Izstāžu nams atzīmē 40 savas darbības gadus. Par godu jubilejai izveidota izstāde, kas veltīta interjera autoram māksliniekam Raimondam Pinnim. Tieši viņš kādreizējo zirgu stalli pārvērta par Izstāžu namu, turklāt pirmo Latvijā. Šī vieta kalpojusi jau kopš tā laika un līdz pat mūsdienām kā iespēja māksliniekiem skaļi runāt par tēmām, kas viņiem savā valstī rūp.

Tieši pirms četrdesmit gadiem Cēsīs radās Izstāžu nams. Pirms tam tas bija zirgu stallis, savukārt astoņdesmitajos gados tajā atradās milicijas darbnīca, kas bija izdegusi. Tā cēsinieki, bijušais Cēsu muzeja direktors Ivars Zukulis un mākslinieks Jānis Dronis, sanāca kopā un izlēma, ka pilsētā nepieciešama jauna kultūrtelpa, kur radīt laikmetīgo mākslu.

Cēsu Izstāžu nama vadītāja Kristīne Rozenberga: “Viennozīmīgi tas bija pats pirmais izstāžu nams. Pēc tam jau radās ārpus Rīgas. Es domāju, tas radīja tādu vilni, jo Madonā arī tapa muzejs un Izstāžu nams. Līdz ar to tajās peripērijās arī šobrīd pierāda, ka tā kultūra, kas iziet ārpus Rīgas, ir ārkārīgi nepieciešama.”

Bijušais Cēsu muzeja direktors Ivars Zukulis bijušā staļļa restaurēšanas un rekonstrukcijas darbus nolēma uzticēt interjeristam Raimondam Pinnim. Darbs bija sarežģīts, jo bija jāsaglabā esošās būvkonstrukcijas un jārestaurē klasicisma parauga elementi fasādēs. Taču viņam tas izdevās.

“Ja mēs skatāmies šodien, tad principā nams nav mainījies. Tas nozīmē, ka pirms 40 gadiem viss bija izdomāts pareizi, ka neko principā nevajadzēja mainīt līdz šim brīdim. Izstāžu nams ir izdevies ļoti gaišs ar plašām telpām, augstiem griestiem. Tajā pašā laikā tas sadalās, ne viss ir lielā telpā, bet mazākās telpās, kur var veidot dažādus raksturus izstādēm,” saka mākslinieks Dainis Andersons.

Par godu māksliniekam un interjeristam Raimondam Pinnim, atzīmējot Cēsu Izstāžu nama jubileju, izveidota izstāde. Pinnis bija ļoti daudzpusīgs. Tas redzams arī izstādē, kur apskatāmi viņa darbi –  Izstāžu nama skices, plakāti, realizētie interjera darbi, kā arī gleznas. Mākslinieka darbība kļuva par neatņemamu Cēsu mākslas dzīves sastāvdaļu. 

Interjerista un mākslinieka Raimonda Pinnes meita Liene Biezā: “Viņš bija no tiem cilvēkiem, kas vienkārši ļāva savam aicinājumam vest uz priekšu, uz jauniem darbiem, jaunām iecerēm. Un attiecīgā periodā pulcēja ap sevi domubiedrus, un viņi veidoja šo Cēsu radošo kopienu, kas arī rosināja dažādus notikumus.”

Viens no galvenajiem notikumiem bija noorganizētā plakātu izstāde “Mēs – savai pilsētai”. Atsaucība bija necerēti plaša. Izstādē ar 99 darbiem piedalījās 33 autori.

Kristīne Rozenberga: “Tas bija tāds Latvijas Republikas atmodas priekšvēstnesis. Tie bija pirmie iedīkļi, kas veidoja mūsu Republikas atjaunošanas procesus. Tie bija ļoti, ļoti svarīgi, jo Cēsis bija arī viena no tām pilsētam, kur Izstāžu namā tika pirmo reizi parādīts Latvijas karogs.”

Par to, kā karogs nonāca tieši Cēsu Izstāžu namā, var uzzināt, izstādē noskatoties dokumentālo filmu par Izstāžu nama veidošanos.

Cēsu Izstāžu nama izstāde būs apskatāma līdz decembrim.