No 13. līdz 19. aprīlim Valmieras novadā norisinājās Latvijas Mākslas nedēļa – tās laikā dažādās novada vietās notika mākslas un kultūras pasākumi.
Viena no pieturvietām, kuru apmeklēja arī kultūras ministre Agnese Lāce, bija Mazsalaca, kur vietējie iedzīvotāji iepazīstināja ar bijušo tekstilfabrikas teritoriju – nozīmīgu kultūrvēsturisku vietu, kuru nākotnē cer atjaunot un padarīt pieejamu sabiedrībai.
Mazsalacas “Vidusmeži keramikas” saimnieks Rinalds Zelts cer, ka nākotnē šī vieta varētu kļūt par atvērtu teritoriju: “Jā, šobrīd ir traks tas stāvoklis, bet vēlme ir vismaz sākumam šo ielu, kas arī saucas Rūpniecības iela, kas iet cauri fabrikai, atvērt cilvēkiem, lai ceļš uz Skaņākalnu varētu sākties jau šeit, kur ir kafejnīca “Būda”.”
Mākslas nedēļas vadmotīvs šogad bija saruna, un Mazsalacā tā pārtapa dialogā starp kopienu un lēmumu pieņēmējiem.
Kultūras ministre Agnese Lāce dalījās ar saviem iespaidiem pēc bijušās Mazsalacas tekstilfabrikas teritorijas apskates: “Šis bija, manuprāt, labs sarunas sākums ar vietējiem iedzīvotājiem par to, kā tekstilfabrikas teritorija turpmāk varētu attīstīties. Un tādā ziņā tas ir vēl viens labais piemērs par iesaistes un sarunāšanās nozīmi šajos procesos – neviena kultūras institūcija nevar rasties tukšā vietā bez sabiedrības iesaistes, tā ir demokrātiska sabiedrības iezīme un labs piemērs, kā rīkoties.”
Mākslas nedēļas noslēgumā Jāņa Daliņa stadionā aizvadīta arī Latvijas Mākslas gada balvas ceremonija, kurai žūrija gada garumā izvirzīja labākos mākslas darbus desmit kategorijās.
Mākslas gada balvas žūrijas loceklis Raivis Alksnis stāsta, ka žūrijas sastāvs bija ļoti pieredzējis: “Izstādes, izstāžu zāles, muzeji, Rīgā, reģionos, Baltijā – mēs esam apceļojuši un skatījuši tik daudz mākslu, tik daudz dažādās vietās, un katrai ir sava forma un stāsts, kas iekļauts. Katrs projekts ir unikāls.”
Mākslas gada balvas žūrijas locekle Brigita Zelča-Aispure norāda, ka mākslas darbu novērtēšana bija liels un laikietilpīgs darbs: “Mums arī bija jālasa teksti, bija jāklausās podkāsti, bija jāapmeklē pasākumi, radošās darbnīcas bērniem, senioriem.”
Šogad balva par mūža ieguldījumu piešķirta mākslas zinātniecei un kuratorei Irēnai Bužinskai par ilgstošu darbu Latvijas mākslas attīstībā, un viņa atzīst, ka balvas iegūšana bija pārsteigums: “Protams, teica, ka es esmu tā vērta, tomēr esmu 50 gadus mākslas pasaulē, un, kas ir patīkami, agrāk kuratora darbs palika nepamanīts, varbūt tagad vairāk to cilvēku, kas ir iesaistīti – agrāk jau tā nebija.”
Gada teksta balvu saņēma Anna Laganovska par tekstu Annas Malickas personālizstādei “Pūra lāde” Laikmetīgās mākslas centrā: “Man tas nebija baigi gaidīti, man jau pati nominācija bija milzīgs, milzīgs pārsteigums, un esmu ļoti ļoti gandarīta, ka ir tāda atzinība un esmu ievērota, un tā balva tagad – neticami, ļoti liels prieks.”
Par gada kuratoru atzīts Edvards Šautens no Nīderlandes, kurš ikdienā strādā arī Rīgā, vadot laikmetīgās mākslas telpas “TUR” programmu: “Protams, tas vienmēr ir liels pārsteigums un, godīgi sakot, es cerēju, ka saņemšu balvu, jo tas būtu milzīgs apbalvojums ne tikai man, bet visai mūsu mākslas telpas “TUR” komandai. Mēs daudz strādājam, lai veidotu lieliskas izstādes, un esmu gandarīts, ka tas tiek pamanīts.”
Mākslas gada balvu iecerēts veidot kā ikgadēju tradīciju, katru reizi to rīkojot citā Latvijas novadā. Plānots, ka nākamgad Mākslas nedēļa un gada balvas ceremonija varētu notikt Daugavpilī.
