Dienu pirms Trešās adventes Tukuma novada Kandavā dzima kāda jauna, skaista tradīcija – bērnu mantu jampadracis, kur ikviens iedzīvotājs varēja mainīties ne tikai ar drēbēm un mantām, bet arī ar silts siltumu un prieku.
Šādi nosaukta labdarības akcija, kura ikvienam interesantam iesākās jau 1. decembrī, kad Kandavas kultūras nama durvis bija vaļā visiem tiem, kuri vēlējās bērnu mantu jampadracī nogādāt savu bērnu lietas. “Mēs zinām, ka ļoti daudz vecākiem mājās ir ļoti daudz kvalitatīvas drēbes un nav laiks šai te andelēšanās būtībai. Manuprāt, šī ir tāda ļoti jauka alternatīva, it sevišķi Ziemassvētku laikā, kad ir dāvātprieks,” saka Sigita Riba, organizatore.
Organizatori stāsta, ka vislielākās bažas bija par to, vai cilvēki nekautrēsies nākt ņemt citu atnestās lietas, kā arī par to, vai uz jampadraci netiks atnestas novalkātas vai netīras drēbes. Riba: “Es nezinu, vai tā ir iesācēju veiksme vai kā, bet mums viss ir izdevies ļoti labi, jo mantas ir patiešām kvalitatīvas. Ļoti daudz kas bija pat pilnīgi jauns.”
Pasākuma organizatores ir vairākas mammas, kuras, saprotot, cik grūti dažkārt ir iepirkties ar bērniem, paralēli lietu apmaiņai izveidoja arī radošās darbnīcas. “Es nācu pavadīt labi laiku, lai bērnus izvestu sabiedrībā ar citiem bērniem paspēlēties, radoši kaut ko izdarīt. Mans bērns uztaisīja šādu skaistu eglītes mantiņu, ko es arī iekarināšu savā eglītē,” saka Sandra, pasākuma apmeklētāja.
Riba, organizatore: “Daudzi vecāki, kas atved bērnus uz darbnīcām un saka, ka viņiem neko nevajag, bet tu redzi, ka beigās viņi ir kaut ko paņēmuši. Tātad – šeit ir labas mantas, kuras uzrunā arī tos, kuriem šķiet, ka neko nevajag.”
Starp radošajām darbnīcām ik pa laikam bija jūtama piparkūku, kanēļa un ābolu smarža, taču vispieprasītākās gan bija brieža gaļas desmaizītes. “Mums ir ļoti daudz mednieki riņķī apkārt, tad es uzrunāju mūsu Sigitu. Viņai vīra tēvs ir fantastisks mednieks, un es zinu, ka viņam vienmēr būs brieža gaļas desiņas ledusskapī, nu tad, protams, nopirkām maizīti, krēmsieriņu, un māsas čaklās rociņas visu sataisīja,” saka Signe un Sandra Ezeriņas, virtuves rūķi.
Pārsteigumu patiešām bija daudz – ēdot maizītes, piparkūkas un malkojot siltu ābolu sulu, bērni pacietīgi gaidīja, kad blakus virtuvei esošās vistiņas izdēs kādu oliņu.
Ja sākotnēji organizatores baidījās par to, vai vispār būs apmeklētāju atsaucība, tad jampadrača laikā jau bija skaidrs – tā būs spēcīga tradīcija. Riba: “Mēs ļoti vēlējāmies, lai šis nav vienreizējs pasākums, un tā mūsu doma ir, ka mēs pat to varētu darīt divreiz gadā – ziemas sezonā un pavasara sezonā. Šodienas pasākums un cilvēku atsaucība, un tas, cik mums ir daudz gan apmeklētāji, gan cilvēki kā iesaistījās nesot mantas tikai pierāda to, ka ir vērts darīt, ieguldīt tajā enerģiju un noteikti tiksimies vēl!”
Bērnu lietas, kas līdz jampadrača beigām neatrada savas jaunās mājas, tika nogādātas Zantes ģimenes atbalsta centrā.