Klimata pārmaiņas, kā arī tirdzniecība un ceļošana var būtiski ietekmēt augu veselību, tādējādi nodarot lielu kaitējumu videi un ekonomikai. Augu kaitēkļi un slimības var pārvietoties ar augiem, puķēm pat tad, ja ārēji tie izskatās veseli. Ievest kādu karantīnas organzismu var arī ar automašīnas riteņiem vai iepakojumu. Lai pievērstu uzmanību augu veselībai, Valsts augu aizsardzības dienests kopā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi uzsāk Augu veselības dienu aktivitātes mācību iestādēs. Speciālisti tikās ar Dobeles Valsts ģimnāzijas vidusskolēniem.
Augi veido 80% no mūsu patērētās pārtikas, tie rada skābekli, ko elpojam, kā arī ietekmē ekonomiku. Ja augi ir veseli, raža ir laba un to cena patērētājiem pieejamāka. Tomēr arī augi dažkārt slimo, ne vienmēr tos var atveseļot. Karantīnas organismiem raksturīga strauja izplatīšanās un bojāeja. Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore Sanita Vanadziņa: “Tie ir kaitēkļi, slimības, nematodes, vīrusi, kas var izraisīt lielu un postošu situāciju, kad augi aiziet bojā. Tādēļ mēs skatāmies, monitorējam, lai, ja nu gadījumā kas, varētu apturēt to izplatību.”
Kā ReTV skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāves, Zemgalē visbiežāk sastopamais karantīnas organisms esot bakteriālā iedega. Vanadziņa: “Bakteriālā iedega Zemgalē diemžēl ir 18 perēkļi. Tie ne visi ir šā gada, tas ir kopā. Tad mēs vēl atradām tomātu gruntplankumainības vīrusu vienā vietā. Par bakteriālo iedegu nav pārsteigums, jo tā nav pirmo gadu, bet tomātu brūnplankumainība bija pārsteigums. Es domāju, ka tas varētu būt saistīts ar sēklas materiālu. Jābūt uzmanīgiem ko mēs pērkam, ko mēs stādam un sējam.”
Lai veicinātu izpratni par augu veselību un palīdzētu saprast, kā pasargāt augus no bīstamiem kaitēkļiem, Valsts augu aizsardzības dienests kopā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi uzsāk Augu veselības dienu aktivitātes mācību iestādēs. Kampaņas organizatori Dobeles Valsts ģimnāzijas skolēniem skaidroja, ka klimata pārmaiņu ietekmē, kā arī neapdomīgi rīkojoties ceļojot ārpus Eiropas Savienības valstīm, var ievest bīstamus karantīnas organismus. “Izsludināti meklēšanā” šoreiz ir Āzijas ūsainis, Japānas vabole un ošu smaragdzaļā krāšņvabole, kas Latvijā – vismaz pagaidām – neesot sastapti, tomēr risks esot gana augsts. Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Dace Ūdre: “Āzijas ūsaiņa dabīgā vide ir Āzija un Ķīna, bet ar koksnes iepakojumu, ar koksnes paletēm tas var viegli nonākt arī pie mums.”
ReTV uzrunātie skolēni stāsta, ka ceļojot diezgan bieži, tomēr tā īsti nekad neesot aizdomājušies par augu pasēm, par to, vai ceļa somā līdzi nav atbraucis kāds kaitēklis.
Kampaņa “Augu veselība – dzīvībai” notiek 22 Eiropas valstīs. Šā gada kampaņas simbols – zaļais mošķis “Pestijs” – viesosies arī Kuldīgā, Valmierā un Ādažos.
