Vai ir gadījies nopirkt banānus un par tiem aizmirst? Man paraksti tie stāv tik ilgi, līdz sāk mocīt sirdsapziņa. Ja iepriekš stāstīju par banānu cepumiem, šoreiz gatavosim mafinus, bet mazliet neparastākā veidā.
Pirmo un vienīgo reizi burkānu kūku ēdu pirms diviem gadiem. Toreiz strādāju kafejnīcā, klientiem tādu bija kauns dot. Teikšu tā, no burkāniem bija tikai nosaukums, jo pēc tiem nu galīgi negaršoja. Kaut kas salds un mazliet mitrs. Bet BURKĀNS? Nu, nē!
Šī recepte ir pavisam glīta, gan arī neradīs nekādas transportēšanas problēmas (ja gadījumā gribas kādam aizvest pacienāt), jo mafinus var maisiņā salikt vienu otram virsū, nedomājot, ka tie saspiedīsies. Ja garšo banāni, burkāni un valrieksti, nebaidies izmēģināt neiedomājamo. Nenožēlosi!
Ja nu gadījumā iedomāsieties pavaicāt, pēc kā smaržoja virtuve, es īsti nepateikšu. Tajā brīdī kopmītņu virtuvē kāds vārīja lielu grāpi pelmeņu…
Zināšanai!
Starp citu, piedzīvojumā ar ķirbja-šokolādes brauniju (nevarēju kārtīgi dabūt ārā no trauka) sapratu, ka vislabāk par visu man patīk gatavot mafinu formā, kur vēl var ielikt arī mazos papīrīšus. Pie tam, izpaliek trauku mazgāšana – nav jāēd ar piederumiem no šķīvja.
No masas iznāk aptuveni 15 mafini.