Kad bijām vēl jauni un nepieredzējuši, patiesībā nemaz nenojautām, cik sarežģīta ir pieaugušo dzīve. Iespējams, nemaz nenovērtējām, cik sirdssilti ir ierāpties mammas klēpī, aizmigt, nedomājot par nepadarīto.
Pienāk vecums, kad bērnībai ir gals, atliek vien tikai līdz galam nepiepildīta sajūta. Kad tu pēdējo reizi devies gulēt, prātā netinot nepadarītos darbus vai atmiņas ar mīļajiem cilvēkiem?
Lai gan Halovīns vēl tikai tuvojas, veikali piebiruši pilni ar Ziemassvētku rotājumiem un saldumiem. Vienā plauktā redzu rudeni, otrā – ziemu. Es sajūtu nostalģiju un mazliet skumjas pēc mājām.
Tradīcijas ir tās, kas veido ģimeni, skaistas atmiņas un kopā pavadītu laiku. Par tām labāks nevar būt it nekas. Ja gadījumā esi asociējies mūziku ar cilvēkiem, notikumiem, ļoti iespējams, ka tā var būt arī ar ēdienu.
Saldā brunete jeb šokolādes desa ir tā, kas man liek atcerēties māju sajūtu. Gatavojām to kopā ar mammu teju visus pēdējos kopā pavadītos svētkus. Un es pačukstēšu – šodien, 29. oktobrī, viņai ir dzimšanas diena, un es beidzot dodos ciemos (un neeju viena, jo līdzi dodas arī desa).
Zināšanai!
Masai drīkst pievienot ne tikai cepumus, bet arī marmelādi. Saldo bruneti būtu gatavojusi ar to, taču veikalos Valmierā nekur nevarēju atrast.
Izmēģināju marmelādes vietā (nākamajā porcijā) pievienot zemesriekstus. Kā garšo? Vēl nezinu. Bet kopā turējās ļoti labi.
Pirms pievieno olas, labāk katliņu uz brīdi noņemt nost no uguns. Ja masa būs pārāk karsta, iznāks olu kultenis.