“Swedbank” savus klientus augusta sākumā pārsteidza ar šķietami neparastu jaunumu – mājokļa apdrošināšanā turpmāk automātiski tiek iekļauti arī militāru un politisku konfliktu radīti zaudējumi. Karš, militāra operācija, terorakts, masu nemieri un pat militāra drona nodarīti postījumi – tie visi turpmāk var būt apdrošināšanas gadījumi. Taču sociālajos tīklos uzmanību ātri pievērsa kāds būtisks izņēmums. Ja karā savā starpā iesaistās jebkuras divas no pasaules lielvarām – Krievija, ASV, Lielbritānija, Francija vai Ķīna -, apdrošinātājs zaudējumus neatlīdzinās. ReTV skaidroja – kādos gadījumos jaunais segums Latvijas iedzīvotājam patiešām var palīdzēt un vai tas darbotos situācijā, no kuras Latvijas iedzīvotāji, visticamāk, baidās visvairāk.
No 6. augusta banka papildinājusi mājokļu apdrošināšanas noteikumus ar militāru un politisku konfliktu apdrošināšanu. Jaunais segums esošajiem klientiem tiek pievienots automātiski, par to nav jāmaksā papildus un nav jāveic nekādas darbības.
Apdrošinātājs norāda, ka turpmāk mājokļa bojājumi var tikt atlīdzināti arī tad, ja tos izraisījis karš, militāra operācija, tostarp militārais drons, terorakts, masu nemieri, bruņots politisks konflikts vai sacelšanās.
Pirmajā brīdī piedāvājums Baltijas valsts iedzīvotājam var šķist īpaši nozīmīgs. Tomēr līdz ar paziņojumu klienti saņēma arī paplašinātā seguma izņēmumu sarakstu.
Un tieši tur sākās jautājumi.
Karš ir apdrošināts, izņemot karu starp lielvarām
Noteikumos paredzēts tā dēvētais “Lielā piecinieka” izņēmums – zaudējumi netiks atlīdzināti, ja tie radušies kara dēļ starp jebkurām divām vai vairākām no piecām valstīm: Ķīnu, Franciju, Krieviju, Apvienoto Karalisti un ASV.
Tieši šis punkts izraisījis ironiskas diskusijas sociālajos tīklos. Latvijai potenciālais militārais apdraudējums pirmām kārtām tiek saistīts ar Krieviju, savukārt Latvija ir NATO dalībvalsts. Ja militāra uzbrukuma gadījumā Latvijas aizsardzībā iesaistītos sabiedrotie, tostarp ASV, Lielbritānija vai Francija, konfliktā varētu nonākt jau vismaz divas no noteikumos minētajām piecām valstīm.
Tad rodas gluži praktisks jautājums – ko Latvijas mājokļa īpašniekam īsti dod apdrošināšana pret kara risku?
“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops ReTV skaidro, ka šis izņēmums esot apdrošināšanas nozares standarts, savukārt jaunā seguma galvenais mērķis esot pasargāt klientus no situācijām, kad Latviju sasniedz citviet notiekošas karadarbības sekas.
Drons no kara zonas Latvijā – jā
Bankā norāda, ka noteikumi mainīti, ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā un iespēju, ka tā sekas var sasniegt arī Latvijas teritoriju.
Līdz šim varēja rasties strīds, vai, piemēram, militāra drona atlūzu nodarītie postījumi Latvijā ir apdrošināšanas gadījums vai kara izraisīti zaudējumi, uz kuriem attiecināms izņēmums. Tagad šāda neskaidrība esot novērsta.
“Ja līdz šim pastāvēja interpretācijas iespējas, vai, kā piemērs, “drona atlūzas” vai “zaļo cilvēciņu” provokāciju radītie zaudējumi ir atlīdzināmi jeb uz tiem piemērojams kara situācijas force majeure, tad šobrīd šādu diskusiju vairs nav,” ReTV norāda Krops.
Šādi riski “Swedbank” apdrošināšanas klientiem visā Baltijā tagad esot iekļauti atlīdzināmo gadījumu lokā.
Tātad, ja ar ārpus Latvijas notiekošu karadarbību saistīts drons vai tā atlūzas sabojātu mājokli Latvijā, jaunais segums šādus zaudējumus paredz atlīdzināt. Tas var attiekties arī uz militārām provokācijām un hibrīdapdraudējuma situācijām.
Bet kas notiek, ja Krievija tiešām uzbrūk Latvijai?
ReTV “Swedbank” uzdeva arī tiešu jautājumu: kas notiktu, ja Krievija militāri uzbruktu Latvijai un Latvijas aizsardzībā iesaistītos NATO sabiedrotie?
Šajā gadījumā bankas pārstāvis uzsver robežu starp provokācijām un atklātu karadarbību. “Ja notiek tikai provokācijas [..], tad apdrošināšana darbojas,” skaidro Krops. Savukārt Krievijas militārs uzbrukums Latvijai, viņaprāt, jau būtu “karš klasiskajā kara izpratnē”.
“Apdrošināšanas kontekstā [..] – tiklīdz ir oficiāla kara darbība (izsludina ārkārtas/kara stāvokli valstī), ieslēdzas citi noteikumi. Līdz tam apdrošināšana darbojas pēc šā brīža noteikumiem,” norāda Krops.
Te gan jāpiebilst – militārs iebrukums automātiski nenozīmē, ka pirms tam valstī jau jābūt izsludinātam izņēmuma stāvoklim. Nacionālās drošības likums paredz, ka negaidīta militāra iebrukuma gadījumā valsts aizsardzība tiek sākta nekavējoties arī tad, ja izņēmuma stāvoklis vēl nav izsludināts.
Līdz ar to Swedbank skaidrojumā joprojām paliek jautājums – kurā brīdī beidzas apdrošināta militāra provokācija un sākas karš, uz kuru jau attiecas citi noteikumi?
Tad kāda šai apdrošināšanai jēga?
Ja Krievijas Ukrainā izvērstā kara sekas sasniegtu Latviju, piemēram, drons vai tā atlūzas sabojātu mājokli, jaunais segums klientam dod reālu papildu aizsardzību. Tas var attiekties arī uz militārām provokācijām, teroraktu, bruņotu politisku konfliktu, sacelšanos un masu nemieriem.
Turklāt par šo papildu segumu klientam nav jāmaksā vairāk – banka norāda, ka esošajai polisei vienkārši pievienota vēl viena apdrošināmo gadījumu kategorija.
Taču jaunais segums nenozīmē garantiju, ka apdrošinātājs atlīdzinās mājokļa zaudējumu arī pilna mēroga kara gadījumā Latvijā.
Tieši te slēpjas šķietamais paradokss: atsevišķas kara sekas Latvijā tagad ir apdrošinātas, taču brīdī, kad Latvija pati kļūtu par atklātas karadarbības teritoriju, situācija būtu pavisam cita.
Tāpēc sociālajos tīklos izskanējušais pārmetums, ka jaunais segums ir pilnīgi bezjēdzīga “ēsma”, būtu pārspīlēts. Tas sedz vairākus līdz šim neskaidrus un pašreizējā drošības situācijā nebūt ne neiedomājamus riskus.
Taču tikpat maldinoši būtu no jaunā piedāvājuma secināt: “Ja Latvijā būs karš, mana māja tagad ir apdrošināta pret karu.”
Tieši to “Swedbank” sniegtās atbildes neapstiprina.