Šonedēļ kāds darba dienas rīts Ikšķilē vecākiem iesākās ar satraucošu ziņu – pilsētā mēģināts mašīnā ievilkt bērnu. Skola rīkojās operatīvi, brīdinot vecākus. Ziņa ātri izplatījās gan pilsētā, gan medijos. Tomēr aktuāls ir jautājums – vai šāda rīcība bija atbilstoša apstākļiem un vai skolai bija jāceļ trauksme sabiedrībā?
“Skolēnu mēģināts ievilkt sarkanā busiņā” – šādu paziņojumu un aicinājumu brīdināt skolēnus un vecākus trešdien izplatīja Ikšķiles vidusskola. Par notikušo informēta tika arī policija. Ziņa izplatījās zibens ātrumā un vietējā sabiedrībā sākās arī diskusijas, pat daļai uzsākot busa meklēšanu pilsētā. Pēcpusdienā policija ziņoja, ka konkrētajā gadījumā nav konstatēti ļaunprātīgi nodomi. Busa vadītājs bija piestājis, lai no tā izlaistu savu bērnu, taču sabijās cits bērns, kas arī radīja tālāko notikumu gaitu. Vietējā sabiedrībā radās jautājums – vai skolai bija jāizplata brīdinājums vecākiem un, kā vispār šādos gadījumos rīkoties?
Evita, Ikšķiles pilsētas iedzīvotāja: “Vecākiem varētu būt tiesības zināt šādu situāciju, bet šo informāciju laist tālāk medijos, manuprāt, bija par ātru. Un tādēļ arī tika sacelta šī nevajadzīgā jezga. Vissliktāk jūtas šis bērniņš, pret kuru attiecīgi skatīsies un vērsīsies kā pret kaut kādu viltus trauksmes cēlāju, kaut gan tas bērns absolūti nav vainīgs šajā situācijā.”
Šajā gadījumā Ikšķiles vidusskola rīkojās ļoti operatīvi. Kā norāda Valsts policijā, nav formulas, kas nosaka, kad un kādos apstākļos, piemēram, skolas vadībai ir jāceļ trauksme. Tomēr drošības nolūkos labāk vispirms policijai ziņot par katru gadījumu, neizraisot paniku.
Inese Novicka, VP Prevencijas vadības biroja pārstāve: “Policija ir primāra institūcija, kurai būtu jāziņo. Tādos gadījumos, kad mēs vēlamies operatīvi un ātri reaģēt uz notikumiem, galvenais, lai tādos gadījumos nebūtu panikas. Jo publiskajā telpā informācija paliek ilgāku laiku nekā pats notikums.”
Vērtējot Ikšķiles gadījumu, policijā uzsver – bērnam ir tiesības kļūdīties, svarīgi kā tālāk rīkojas pieaugušie.
Inese Novicka, VP Prevencijas vadības biroja pārstāve: “Bērnam ir tiesības kļūdīties, viņš novērtē situāciju atbilstoši sava vecumam, savas personības attīstībai. Un līdz ar to vecāku, pieaugušo, pienākums objektīvi un kritiski vērtēt saņemto informāciju no bērna. Bet jebkurā gadījumā labāk ziņot policijai par aizdomīgiem gadījumiem.”
Jautājums raisījis pārdomās arī citās skolās. Piemēram, Rēzeknes 3. pamatskolā uzskata, ka katrs gadījums ir individuāls, tomēr skolās ļoti palīdzētu, ja būtu izstrādāta informācija, kā rīkoties šādās situācijās.
Jekaterina Borisovska-Cvetkova, Rēzeknes 3. pamatskolas direktora vietniece: “Var pat būt bukleta veidā, kur skolēniem viņiem saprotamā valodā viegli, pārskatāmi būtu skaidrs, kā rīkoties, ko darīt, ko saukt vai nesaukt, vai skriet utt. Jo šobrīd, manuprāt, nav izstrādāts tas rīcības algoritms, kas tad ir jādara.”
Policijā norāda, ka periodiski, vismaz reizi mēnesī, tiek saņemtas šādas sākotnēji satraucošas ziņas. Taču līdz šim neviena, par laimi, nav apstiprinājusies.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |