Brīvprātīgais darbs – iespēja atrast nākotnes nodarbošanos

Brīvprātīgais darbs ir daudzu pasākumu neatņemama sastāvdaļa. Piemēram, kā norāda Dziesmu un deju svētku organizatori, bez brīvprātīgo atbalsta pasākums nebūtu iespējams. Lai iepazīstinātu vairāk jauniešus par brīvprātīgo darbu un tā iespējām, Ogrē aizvadīts Brīvprātīgo festivāls.

Noorganizēt basketbola sacensības un izveidot laimes ratu – tās ir tikai dažas no jauniešu pirmajām brīvprātīgā darba pieredzēm. Taču tieši šādas aktivitātes ļauj saprast, ko nozīmē brīvprātīgais darbs un izdarīt jau pirmos secinājumus.

Brīvprātīgais no Alojas Limbažu novadā Mārtiņš: “Es piedalos, lai izkļūtu arā no mājās, jo man ļoti nepatīk sēdēt mājās un, piemēram, vienkārši sēdēt telefonā. Pirmais ieguvums [brīvprātīgajam darbam], visskaidrākais – to var izmantot, lai iegūtu labāku darbu. Viegli dabūt darbu un tādu, kas patīk.”

“Priekš manis tā ir jaunu lietu izmēģināšana. Šī ir lieliska iespēja izmēģināt kaut ko jaunu, ko tu pat nedomāji kādreiz izmēģināt, piemēram, [būt] tiesnesim. Tad ir pasākumu organizētāji, plānotāji un daudzas citas iespējas,” saka Edgars Dans, brīvprātīgais no Alojas Limbažu novadā.

Atskatīties uz paveikto brīvprātīgajā darbā, izvērtēt rezultātus un popularizēt šo pieredzi – ar šādiem mērķiem Ogres Jauniešu mājā aizvadīts Brīvprātīgo festivāls. Tas kalpo kā atskaites punkts sešu mēnešu ilgam projektam, kura laikā jaunieši iepazina brīvprātīgā darba iespējas un guva vērtīgu pieredzi. Atsaucība bijusi liela, taču lielā mērā jauniešu iesaistīšanās atkarīga no interesēm.

Festivāla organizatore, jauniešu organizācijas “Creative Minds Of Culture” projektu vadītāja Linda Kalniņa-Roderte: “Bieži vien ir tā, ka mēs jauniešiem sakām – tev ir visas iespējas. Bet, tad arī daudz kas atkarīgs no tā, kādas ir viņa intereses. Tad ir brīvprātīgais darbs, kur viņi stāv rindā, piesakās un ir ļoti aktīvi, jo tas viņus interesē. Varbūt kāds cits brīvprātīgais darbs ne tik ļoti.”

Limbažu novada jaunatnes darbinieks Viesturs Titovs gan norāda, ka galvenā problēma, ar ko jauniešiem joprojām ir jāsaskarās, ir uzņēmumu neizpratne par brīvprātīgo darbu. Jaunieši ir izvēlējušies jomu, kur vēlētos darboties, taču nereti trūkst iespēju.

“Vai nu viņam patīk fotogrāfēšana, pasākuma vadīšana, jo brīvprātīgais darbs nav stāsts par krēslu nēsāšanu pasākumos vai to melno darbu darīšanu, bet tā ir iespēja rast savu nākotnes darbu, labs atspēriena punkts izaugsmei,” saka Viesturs Titovs.

Sarežģīti esot atrast arī vietas, kur brīvprātīgā darba spēks būtu vajadzīgs, jo atsaucība no uzņēmumiem ir salīdzinoši neliela. Lielos pasākumos gan brīvprātīgo darbs ir neatņemama sastāvdaļa. Dziesmu un deju svētku organizatore norāda, ka bez brīvprātīgajiem svētki nespētu notikt. 

Latvijas Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva: “Cilvēku atsaucība ir ļoti augsta, un būtībā tas nepieciešamais apjoms – ap 800-900 brīvprātīgo – tiek sasaukts ar pirmo sasaukumu. Protams, tāda aktīvākā daļa ir jauniešu bloks no 16 līdz 30 gadiem.”

Tomēr uz jautājumu, kāpēc joprojām daudzi jaunieši nevēlas iesaistīties brīvprātīgajā darbā, speciālisti atzīst, ka nereti jauniešiem trūkst laika. Tāpat arī esot grūtības ar iekļaušanos un   komunicēšanu ar citiem.