Vairākkārt augustā Cēsu pils dārzs pārtop par vietu, kur apvienojas vēsture, daba un maģiska pievakara noskaņa. Apmeklētājiem bija iespēja sastapt noslēpumainas nakts radības – sikspārņus. Kopā ar sikspārņu pētnieci Klintu Kupči ikviens interesents varēja uzzināt vairāk par šiem lidoņiem – viņu dzīvesveidu, nozīmi dabā.
Cēsu pils pievakarē kļūst par vietu, kur apvienojas vēsture, daba un noslēpumaina atmosfēra.
Sikspārņu pētniece Klinta Kupče stāsta: “Šeit katru ziemu tiek veiktas sikspārņu uzskaites. Pilī ir novērotas kādas septiņas sugas, novēroti visbiežākie ziemotāji arī šeit. Sikspārņi patiesībā ir sastopami visur, mēs tikai bieži vien tos nepamanām. Visbiežāk tos var sastapt virs ūdenstilpēm, parkos, arī kapos, kā jau stāsta leģendas, kas dažreiz ir arī patiesas. Noteikti vērts minēt, ka visas sikspārņu sugas ir aizsargājamas Latvijā. Viņi pamatā ir nepieciešami, jo ēd kukaiņus un palīdz kontrolēt kukaiņu populācijas. Tas iemesls, kāpēc viņi ir aizsargājami, kaut arī bieži sastopami, ir tāpēc, ka viņi ir ļoti jutīgi. It sevišķi pret cilvēku darbībām, mežu izciršanām, māju remontdarbiem.”
Lai arī barības trūkums ziemā ir veicinājis sikspārņiem hibernācijas attīstību – pielāgojumu, kas ļauj izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos, pasākuma laikā varēja izzināt arī to, kā tad rīkoties, ja māju pagrabā, bēniņos vai citviet iemitinājies sikspārnis. Kā būt pēc iespējas labvēlīgākiem.
“Pirmkārt, varbūt sazināties ar sikspārņu biedrību, noteikti viņiem būtu vērts jautāt precīzākas darbības. Bet, ja tie tiek sastapti vasaras sākumā, piemēram, remontdarbu laikā, tad tos būtu vēlams apstādināt, jo ir risks traucēt mazuļus, tie nevarētu tik viegli pārvietoties. Savukārt, ja sikspārņi tiek atrasti ziemas laikā, bieži vien pagrabos, tad arī pēc iespējas klusāk uzvesties, netraucēt tos, kamēr tie ir ziemas miegā. Iztraucējot sikspārņi var iet bojā pavasarī, jo beidzas enerģijas rezerves,” stāsta Klinta Kupče
Latvijā kopumā ir sastopamas 16 sikspārņu sugas. “Aptuveni puse no tām arī ziemo šeit, puse migrē. Pie mums ir arī sastopama suga, kas ir vistālākais migrētājs Eiropā un viens no šādiem novērojumiem ir veikts arī Latvijā, Papē,” norāda sikspārņu pētniece.
Sikspārņi ir kukaiņēdāji, kas barību iegūst lidojumā, izmantojot ultraskaņas orientēšanos. Nakts laikā tie apmeklē biotopus ar bagātīgu lidojošo kukaiņu daudzumu, piemēram, ūdenskrātuves un mežus, regulāri mainot barošanās vietas gan vienas nakts, gan sezonas laikā.