Lai veicinātu jauniešu iesaisti politikā un popularizētu debašu kustību skolās, Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni šodien pirmo reizi Skolēnu domes rīkotā pasākumā debatēja ar politiķiem. Vienkāršā akadēmisko debašu formātā skolēnu komanda stājās pretī politiķiem, pārstāvot dažādus viedokļus gan politiskās, gan ikdienišķās un filozofiskās tēmās.
Tēmu diapazons debatēs starp politiķiem un Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēniem bija visnotaļ plašs – sākot ar to, vai Baltijas valstis vajadzētu apvienot federācijā un vai ekonomiskās sankcijas veicina globālo stabilitāti, beidzot ar debatēm par to, vai tehnoloģijas veicina cilvēku komunikāciju un vai 2+2 var būt pieci. Par to, kura komanda uzvar kādā no tēmām, lēma skatītāji, iekļaujot arī demokrātisku elementu – balsošanu.
Mārcis Andersons, Cēsu Valsts ģimnāzijas Skolēnu domes priekšsēdētājs un skolēnu komandas pārstāvis: “Mēs pasākumā pieturamies pie akadēmisko debašu principiem. Tas ir ļoti būtiski, bet noteikti vairāk domājam par skatītājiem. Mūsu debašu tēmas ir varbūt ne tik formālas, un mūsu pašu runas ir nedaudz krāšņākas, kā tās būtu debašu turnīros. Bet tādā veidā, es domāju, mēs pielīdzināmies politiķiem.”
Skolēnu komandas pārstāvji darbojas skolas debašu pulciņā, kur arī attīstījuši savas debašu prasmes. Tieši viņi ieguva skatītāju atbalstu četrās no sešām pasākumā pārrunātajām tēmām. Skolēni atklāj, darbošanās debašu pulciņā un dalība šādos pasākumos gan kā runātājam, gan klausītājam veicina jauniešu interesi par politiku.
Eduards Lusts, Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks un skolēnu komandas pārstāvis: “Pirms es uzsāku debates, īsti nebija interese politikā, bet kopš uzsāku dalību debatēs, mani tomēr politika ieinteresēja un es tomēr sekoju daudz vairāk līdzi ziņām un aktuālajam pasaulē.”
Līdzīgu atziņu pēc debatēm pauž arī skolēnu komandas biedre, 11.c klases skolniece Sabīne Vasile: “Manuprāt, šis ir ļoti labs veids, kā popularizēt to, kā parādīt to, ka politiķi nav tikai dusmīgi cilvēki tribīnēs vai parlamentā. Tā kā es domāju, ka šādi noteikti var palielināt interesi [jauniešos]. Vai es pati ietu politikā? Nezinu, bet neko nevar zināt, tā kā varbūt.”
Politiķu komandas pārstāvji pauž, ka šajā pasākumā izdevies ar jauniešiem veidot konstruktīvas diskusijas, kas ir būtiski politikā un tās veidošanā. Tāpat kā jauniešu līdzdalība tajā.
Jana Simanovska, Saeimas deputāte (Progresīvie): “Un tas, ko mēs šobrīd domājam, tas, ko mēs lemjam, tas ietekmēs jauniešus. Līdz ar to, jauniešu līdzdalība politikā ļoti svarīga. Tāpat arī ir svarīgi, ka viņi attīsta prasmes, lai varētu vairs iespējas labāk līdzdarboties.”
Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts, aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks (Latvijas attīstībai) pauž viedokli, ka politika kā citur, tā arī mūsu sabiedrībā tiek demonizēta, tāpēc šādas debates var veicināt izpratni par to.
Artis Pabriks: “Šādas debates ir tas, kas veicina gan izpratni, gan arī šo līdzdalības veidu. Līdz ar to nedemonizēsim politiku, bet aicināsim jēdzīgi iesaistīties. Un tas ir tas, ko vismaz šie jaunieši dara.”
Cēsu Valsts ģimnāzijas Skolēnu domē norāda, lai arī politikas tēmai pieskaras arī skolā, tomēr šādi pasākumi veicina jau padziļinātu izpratni par tās procesiem.