Eiropas gāzes krātuves pirms gaidāmās apkures sezonas ir piepildītas ievērojami mazāk nekā ierasts šajā gada laikā, savukārt konflikts Tuvajos Austrumos un tā izraisītie sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegāžu traucējumi rada papildu spriedzi tirgū un veicina cenu svārstības. Latvijā situācija tomēr ir stabilāka – Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) portālam retv.lv norāda, ka valsts apgāde 2026./2027. gada apkures sezonai ir nodrošināta un pašlaik nav pamata bažām par dabasgāzes pieejamību.
Kā vēsta aģentūra “Reuters”, Eiropas Savienības gāzes krātuves septembra sākumā ir piepildītas aptuveni par 66%, kas ir zemākais līmenis šim gada laikam pēdējo 15 gadu laikā. Turklāt situācija dažādās valstīs būtiski atšķiras. Vācijas krātuves ir piepildītas aptuveni par 54%, bet Nīderlandes – tikai par 48%.
Viens no iemesliem, kādēļ Eiropai šogad bijis grūtāk papildināt krājumus, ir augstās gāzes cenas. Situāciju vēl vairāk sarežģījis konflikts Tuvajos Austrumos un traucējumi Hormuza šaurumā – vienā no pasaules svarīgākajiem energoresursu transporta ceļiem. Caur to normālos apstākļos tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules sašķidrinātās dabasgāzes.
Tas atbalsojies arī Eiropas gāzes tirgū. Septembra sākumā dabasgāzes cena Eiropas biržā sasniegusi aptuveni 75 eiro par megavatstundu. Lai gan tas ir ievērojams kāpums, cenas joprojām ir tālu no 2022. gada enerģētikas krīzes laikā sasniegtā rekorda – vairāk nekā 337 eiro par megavatstundu.
KEM portālam retv.lv norāda, ka zemāks Eiropas krātuvju piepildījums pats par sevi pašlaik nenozīmē, ka Latvijai ziemā varētu pietrūkt gāzes.
Inčukalna pazemes gāzes krātuvē pašlaik uzkrātas aptuveni 11,1 teravatstundas (TWh) dabasgāzes. Vienkāršāk sakot – krātuvē pašlaik ir vairāk gāzes, nekā Latvija vidēji patērē visas sezonas laikā. Latvijas dabasgāzes patēriņš vidēji ir aptuveni 8–9 TWh.
Tomēr tas nenozīmē, ka visa Inčukalnā esošā gāze pieder Latvijai. Inčukalns darbojas kā reģiona kopējā gāzes krātuve, tajā savus gāzes krājumus glabā dažādi tirgus dalībnieki savu klientu apgādei. Tāpēc krātuves kopējo piepildījumu nevar uztvert kā tikai Latvijas rīcībā esošu gāzes rezervi.
Latvijas vajadzībām Inčukalnā ir izveidota atsevišķa 1,8 TWh dabasgāzes drošuma rezerve, kas ir gāze ārkārtas gadījumam, piemēram, ja ziemā būtiski tiktu traucētas ierastās gāzes piegādes.
KEM uzsver, ka šo rezervi nevar izmantot, lai samazinātu gāzes cenu vai iedzīvotāju rēķinus. Tā paredzēta tikai krīzes situācijām, kad būtu apdraudēta pati gāzes pieejamība.
Turklāt Latvija nav atkarīga tikai no tā, kas līdz ziemai būs uzkrāts Inčukalnā. Ja ziemas laikā nepieciešama papildu gāze, to iespējams saņemt no sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem Lietuvā un Somijā. Gāzi iespējams piegādāt arī no citām Eiropas valstīm caur Poliju un Lietuvu.
Arī Inčukalna krātuve vairs nedarbojas pēc vienkārša principa – vasarā piepildām, ziemā iztukšojam. Pēc krātuves modernizācijas dabasgāzi tajā iespējams gan iesūknēt, gan izņemt arī sezonas laikā. Tas ļauj elastīgāk reaģēt, piemēram, ja ziema ir aukstāka un gāzes patēriņš palielinās.
Taču tas, ka Latvijai pašlaik nedraud fizisks gāzes trūkums, nenozīmē, ka Eiropā notiekošais mūs neietekmēs. Galvenais risks Latvijas iedzīvotājiem pašlaik ir nevis gāzes trūkums, bet tās cena.
KEM skaidro, ka Eiropas krātuvju piepildījums ir tikai viens no faktoriem, kas nosaka cenu. Daudz būs atkarīgs no tā, cik auksta būs ziema, vai Eiropai izdosies bez traucējumiem saņemt nepieciešamās gāzes piegādes un kā attīstīsies situācija Tuvajos Austrumos un pasaules sašķidrinātās dabasgāzes tirgū.
Arī gāzes cenas kāpums biržā nenozīmē, ka nākamajā dienā par tikpat daudz pieaugs iedzīvotāju rēķini. KEM norāda, ka dabasgāzes tirgotāji lielā mērā jau ir nodrošinājuši apkures sezonai nepieciešamās piegādes. Tāpēc biržas cenu svārstības ne vienmēr tieši atspoguļojas cenā, ko maksā gala lietotājs.
Lielāku cenu svārstību ietekmi var izjust tie patērētāji, kuru līgumos cena mainās līdzi gāzes cenai biržā. Tāpat cenu kāpums var ietekmēt to gāzes daļu, kuru tirgotājiem vēl nāksies iegādāties apkures sezonas laikā.
Latvija gaidāmajai ziemai ir labāk sagatavota arī siltumapgādes jomā nekā 2022. gada enerģētikas krīzes laikā. KEM norāda, ka pēdējos gados centralizētās siltumapgādes uzņēmumi ir dažādojuši izmantoto kurināmo un vecos katlus aizstājuši, piemēram, ar biomasas katliem. Tas nozīmē, ka daudzviet siltuma ražošana vairs nav pilnībā atkarīga tikai no dabasgāzes.
KEM kopš 2025. gada pavasara regulāri seko situācijai tirgū un ik nedēļu tiekas ar siltumenerģijas nozares un energoapgādes uzņēmumu pārstāvjiem.
Arī Eiropas Komisija septembra sākumā secinājusi, ka, neraugoties uz zemākiem gāzes krājumiem nekā iepriekšējos gados, tūlītēja gāzes piegādes drošības riska Eiropas Savienībā pašlaik nav. ES pašlaik ir labāk sagatavota nekā 2021./2022. gadā – tai ir vairāk gāzes piegādes avotu, lielākas LNG importa iespējas un samazinājies gāzes patēriņš.
Tātad šobrīd Latvijas iedzīvotājiem nav pamata bažām, ka ziemā varētu vienkārši pietrūkt dabasgāzes. Daudz grūtāk prognozējams ir tas, cik par šo gāzi un līdz ar to arī par siltumu nāksies maksāt.