Elejā apvieno spēkus cīņā par vidusskolas saglabāšanu

Pēc Jelgavas novada domes februāra nogalē pieņemtā lēmuma par skolu tīkla sakārtošanu, lai varētu startēt Kohēzijas fonda projektā, cīņā par vidusskolas posma saglabāšanu Elejas skolā spēkus apvienoja ap 300 skolēnu vecāku un skolas absolventu. Pēc kohēzijas fonda nosacījumiem, Elejas skola varētu saglabāt arī vidusskolas posmu, ja līdz 2027. gadam tiktu sasniegts atbilstošs skolēnu skaits – vismaz piecdesmit četri. Kā skaidro skolas direktore, divos gados tas neesot iespējams. Tāpēc vecāku un skolotāju organizētajā sanāksmē pieņemts lēmums pieprasīt domei atsaukt dalību projektā un panākt skolai pieejamības statusu.

Vakar vakarā uz Elejas vidusskolu nebeidzamā straumē gan braukšus, gan kājām plūda skolēnu vecāki un kādreizējie skolas absolventi, kuri bija atsaukušies vecāku un skolotāju aicinājumam cīnīties par savas skolas nākotni: “Mūsu mūžīgā vidusskola. Es te mācījos, mani bērni, mani mazbērni te jau mācās. Sesavā skolu likvidēja, Lielplatonē likvidēja. Palika Vilcē un Elejā. Tagad vajag vēl Eleju likvidēt un tad visi brauks uz Ozolniekiem un Jelgavu!” tā saka Elejas vidusskolas absolvents Artūrs Velaitis. 

“Tas, kas šobrīd notiek, manuprāt, ir tikai politiskā griba vai politiskā pavēle. Tuvumā mums nekas cits nav. Elejai ir pietiekami labs reitings, praktiski visi mūsu skolēni ar labām sekmēm tiek augstskolās. Mēs paši esam beiguši, nevaram sūdzēties,” piebilst Elejas vidusskolas absolvente Dace Drošprāte

Jautājums par Elejas skolas slēgšanu vai tikai pakāpes samazināšanu domē nemaz nav skatīts. Satraukuma iemesls ir februāra Jelgavas novada domes sēdē pieņemtais lēmums par skolu tīkla sakārtošanu, kas bija viens no priekšnoteikumiem, lai pieteiktos Kohēzijas fonda projektam, no kura ieguvējas būtu citas novada skolas. Visi klātesošie, īpaši tie, kuri Elejas vidusskolā nonākuši slēgtas vietējās skolas dēļ, lieliski saprot, ka kārtējā sakārtošana, reorganizācija vai optimizācija ir aizsegs likvidācijai, kas dzīves kvalitāti neuzlabo. Kā piemēru Elejas vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētāja Linda Feldmane stāsta par savas meitas ikdienu: “Plkst.7.20 ir jābūt ārā uz ceļa. Četrdesmit minūtes labos laika apstākļos viņa rinķo pa Lielplatones pagastu, lai kāds viņu aizvestu uz skolu. Skolas autobuss viņu savāc kā pirmo un skolā viņa ir plkst.8.05, vai 8.10. Tas, jūsuprāt, ir normāli?”

Paglābt no statusa maiņas Elejas vidusskolu varētu pietiekams skolēnu skaits, kas jāsasniedz līdz 2027. gadam. Elejas vidusskolas direktore Sarmīte Balode saka, ka šobrīd skolēnu skaits ir mazs: “Mums šobrīd ir demogrāfiskā bedre un diezgan mazs skolēnu skaits – 35. Mēs ceram uzņemt 16 skolēnus. Nākamajā gadā mums atkal ir bedre, un tad mēs, labākajā gadījumā, varam uzņemt 14. Toties pēc tam mums ir 38 skolēni šī brīža septītajā klasē. Tad mēs varam atgriezt skolēnu skaitu, bet šie divi gadi mums ir jānodzīvo.”

Situāciju mainītu pieejamības skolas statuss, kas nosaka mazāku skolēnu skaitu. Šādi Dobeles novadā vidusskolas statusu izdevies saglabāt Auces vidusskolai. Tāpēc sanāksmes noslēgumā klātesošie lēma pieprasīt domei atcelt februāra domes sēdes lēmumu un panākt pieejamības skolas statusu: “Mēs neplānojam pārskatīt šo lēmumu. Mēs 4.martā esam iesnieguši apliecinājumu piedalīties Kohēzijas fondu priekšatlasē. Tad, kad mēs saņemsim atbildi vai un cik mēs dabūsim, tad mēs lemsim galīgo lēmumu,”  tā skaidro Jelgavas novada domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Dina Tautiņa (LRA).

Savstarpējos politiskajos cīniņos izrādījies, ka neviens neesot IZM oficiāli pat prasījis iekļaut Elejas vidusskolu starp 22 pieejamības skolām, kas tagad gan tikšot labots. Atbildei par pieejamības statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu esot jāpanāk ātri. Saņemot šādu statusu, jāatsakās no dalības Kohēzijas projektā, jo kritēriji paredz vismaz 54 bērnus vidusskolas posmā.