Pēdējās nedēļas laikā strauji pieaudzis Igaunijā atklāto nelegālo migrantu skaits, jo ierodas arvien vairāk migrantu, kas nelegāli šķērsojuši Latvijas un Baltkrievijas robežu un caur Igauniju vēlas sasniegt Ziemeļvalstis, vēsta Igaunijas laikraksts “Postimees”.
Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta ģenerāldirektors Egerts Beļičevs informēja, ka līdz trešdienas rītam šogad valstī notverti 102 nelegālie migranti, un 63 no tiem aizturēti pēdējās nedēļas laikā. Salīdzinājumam, visa pagājušā gada laikā Igaunijā tika atklāti 39 nelegālie migranti.
“Pēdējās nedēļas laikā nav bijusi neviena diena, kad mēs nebūtu pieķēruši grupas vai indivīdus, kas nelegāli šķērso robežu,” sacīja Beļičevs, piebilstot, ka, lai gan migranti ir aizturēti visā Igaunijā, visvairāk aizturēti Tallinā vai tās tuvumā.
“Mēs viņus esam aizturējuši viesnīcās, ostā, pilsētas centrā un ceļā uz ostu. Mēs esam izstrādājuši saprotamus riska profilus policijas patruļām un migrācijas uzraudzības amatpersonām, kurus mēs izmantojam, lai identificētu nelegālos imigrantus,” paskaidroja Policijas un robežsardzes departamenta vadītājs.
Viņš piebilda, ka departaments cieši sadarbojas ar Somijas policiju un robežsardzi, lai nodrošinātu, ka, ja kāds nelegālais migrants izbrauc no Igaunijas, viņu var ātri aizturēt Somijā.
Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro paziņoja, ka Igaunijā aizturētie nelegālie robežšķērsotāji nekļūs par apgrūtinājumu valstij, jo Latvija ir piekritusi uzņemt atpakaļ visas Igaunijā aizturētās personas, par kurām zināms, ka tās ir ieceļojušas Eiropas Savienībā (ES, nelegāli šķērsojot Baltkrievijas un Latvijas robežu.
Beļičevs teica, ka Igaunijā aizturētās personas pašlaik atrodas aizturēšanas centrā, kur tiek veiktas procesuālās darbības.
“Esam saņēmuši apstiprinājumu no Latvijas, ka viņi uzņems atpakaļ visus nelegālos imigrantus, kas ieradušies caur viņu valsti. Sadarbība ar latviešiem ir ļoti laba,” apliecināja policijas priekšnieks.
Viņš norādīja, ka tik liela skaita nelegāli ieceļojošu ārzemnieku ierašanās rada ievērojamu procesuālo slogu ne tikai Policijas un robežsardzes departamentam, bet arī daudzām citām valsts iestādēm un institūcijām.
“Tik liela skaita cilvēku aizturēšana būtiski ietekmē tiesvedību, jo, lai turpinātu aizturēt personu, ir nepieciešams tiesas rīkojums. Tas arī noslogo tulku pieejamību. Turklāt tas ietekmē vietējās pašvaldības, jo daži no ieceļotājiem apgalvo, ka ir nepilngadīgi. Tas nozīmē, ka pašvaldībai ir jādarbojas kā viņu likumīgajam aizbildnim, lai veiktu nepieciešamās procedūras,” paskaidroja policijas priekšnieks.
Beļičevs norādīja, ka šī ir valsts mēroga operācija un ka attiecīgās iestādes gadu gaitā ir izstrādājušas krīzes plānus, lai pārvaldītu paaugstinātu nelegālās imigrācijas apjomu.
Viņš arī atzina, ka īstermiņa prognoze nav optimistiska un ka migrācijas spiediens uz Latvijas robežu no Baltkrievijas, visticamāk, turpināsies vēl vairākus mēnešus.
“Šodien varam prognozēt, ka spiediens turpināsies vismaz tik ilgi, kamēr saglabāsies labvēlīgi laikapstākļi, tas nozīmē, ka noteikti līdz vasaras beigām un rudens sākumam. Kad laika apstākļi pasliktināsies oktobra beigās vai novembrī, spiediens, visticamāk, samazināsies. Tas nozīmē, ka arī mums Igaunijā ir jābūt gataviem, ka nelegālie robežšķērsotāji turpinās nepārtraukti ierasties,” klāstīja Beļičevs.
“Mums ir jāturpina viņus aizturēt, jābloķē viņu ceļojums un tādējādi jāsūta vēstījums pretiniekam, ka mūs nevar tik viegli ietekmēt vai uzvarēt,” piebilda Igaunijas policijas priekšnieks.
Iekšlietu ministrs pauda uzskatu, ka pašreizējā situācija Latvijā skaidri parāda atbilstošas robežinfrastruktūras izveides nozīmi. Viņš teica, ka tas liecina, ka Igaunija ir izvēlējusies pareizo ceļu, ieguldot lielus līdzekļus savas robežinfrastruktūras attīstībā. Ministrs norādīja, ka lielākā atšķirība starp Latviju un Lietuvu ir tā, ka Lietuvas robežinfrastruktūra ir līdzīgā līmenī kā Igaunijai, un tās pašlaik nesaskaras ar tik intensīvu migrācijas spiedienu.
“Tas dod vielu pārdomām arī mums. Veidojot mūsu robežas infrastruktūru, mēs domājām, ka, iespējams, nav nepieciešams plānot barjeras dažās ļoti purvainās vietās. Iespējams, mums šīs sadaļas tomēr būs jāpārskata, domājot par papildu barjeru uzstādīšanu,” sacīja Taro.
Igaunija jau iepriekš ir nosūtījusi savas policijas vienības uz Baltkrievijas un Latvijas robežu, lai palīdzētu cīnīties pret nelegālo migrāciju. Drīzumā Igaunija nosūtīs papildu policijas vienību no “EstPol” misijas, lai palīdzētu Latvijai.
Taro, kurš otrdienas vakarā atgriezās no vizītes Lietuvā, sacīja, ka ir skaidrs, ka Baltkrievijas režīms apzināti virza migrantus uz ES robežu.
“Zinot, kā lietas notiek Krievijas un Baltkrievijas pierobežas zonās, var droši apgalvot, ka neviens nevar vienkārši iemaldīties šajās zonās. Šajās valstīs ir stingra kontrole daudzus kilometrus pirms robežas. Baltkrievijā noteikti ir iesaistītas valsts struktūras,” paziņoja Taro.
Viņš piebilda, ka ir video pierādījumi, kuros redzami cilvēki, kas, pēc visa spriežot, ir Baltkrievijas robežsargi, kas virza migrantus uz robežu un dažreiz pat palīdz viņiem sabojāt robežžogu. “Viņi paliek žoga otrā pusē un grūž cilvēkus pāri tam vai caur atvērumu,” viņš teica.
“Aplūkojot aprīkojumu, ko migranti pārvadā, ir skaidrs, ka cilvēki parasti neceļo ar garām kāpnēm, lielām stiepļu šķērēm vai elektriskām leņķa slīpmašīnām. Gan Lietuvas, gan Latvijas robežsargi ir atsavinājuši šādus priekšmetus,” klāstīja Igaunijas iekšlietu ministrs.
Taro teica, ka Baltkrievijas režīma jaunā pieeja migrantu virzīšanai uz Lietuvu ietver tuneļu būvniecību, kas liecina, ka kontrabandisti pielāgojas, ja robežinfrastruktūra ir pareizi izbūvēta. Iekšlietu ministrs norādīja, ka tuneļos ir izmantoti atbilstoši, pārdomāti inženiertehniskie risinājumi, piemēram, plaši izmantota koksne kā balsts.
“Ir skaidrs, ka cilvēki, kas ierodas no Afganistānas vai Somālijas, paši nevar uzbūvēt šādus tuneļus. Tāpēc es saku, ka tas ir hibrīduzbrukums; apstākļi ir ļoti skaidri. Tā nav nejauša cilvēku pārvietošanās,” paziņoja ministrs.
Taro sacīja, ka Igaunijas mērķis ir bloķēt migrantu maršrutus un nepārprotami pateikt nelegālajiem robežšķērsotājiem, ka doties uz Igauniju nav tā vērts un ka viņu ceļojums beigsies tieši tur, kur tas sākās.
Iekšlietu ministrs norādīja, ka no Igaunijas viedokļa Šengenas iekšējo robežu slēgšanai nav lielas jēgas. Viņš apgalvoja, ka dienvidu valstu iekšējo robežu slēgšana ir parādījusi, ka migranti vienkārši maina savus maršrutus, un problēma faktiski netiek atrisināta. Viņaprāt, uzmanība jāpievērš problēmas avotam, kas ir ārējā robeža.