Ko bibliotēkās maina jaunais likums?

Aizvadīti gandrīz divi mēneši kopš spēkā stājušies grozījumi Bibliotēku likumā. Tie paredz stiprināt brīvu piekļuvi informācijai, zināšanām un kultūras mantojumam. Ja līdz šim bibliotēkas daudzi uztvēra galvenokārt kā grāmatu krātuves, tad turpmāk tās arvien vairāk tiks pozicionētas kā mūsdienīgi zināšanu, mūžizglītības un sabiedrības līdzdalības centri.

Vilces bibliotēka ir Zemgales spilgtākais piemērs tam, ka likums nāk no sabiedrības, jo līdz ar grozījumiem noteikta bibliotēku loma vietējo kopienu attīstībā un kultūras mantojuma saglabāšanā. Tā atrodas līdzās Vilces muižai, vēsturiskajā kalpu mājā, un gadā uzņem ap 500 lasītāju. Šeit bibliotēka kalpo ne tikai kā vieta grāmatu lasīšanai vai jaunākās informācijas iegūšanai. Tā ir arī izglītības un kultūras telpa, kur iedzīvotāji var saņemt atbalstu un rast atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem. Bibliotēkas vadītāja uzsver, ka arī par sarežģītām un sabiedrībā nereti pretrunīgi vērtētām tēmām jārunā atklāti un saprotami. Tāpēc viņa aicina vecākus uz jauno autoru darbiem raudzīties mierīgi un bez aizspriedumiem.

“Tas, ka grāmatu ir izdevusi izdevniecība, jau pats par sevi liecina, ka šis darbs nav amorāls. Jā, tajā nereti tiek runāts par tēmām, kas jauniešu vidū ir aktuālas un vecākos var raisīt bažas. Taču, lasot par šādiem notikumiem no malas, jaunietim ir iespēja par tiem aizdomāties un izvēlēties neiesaistīties šādās aktivitātēs. Tāpēc rodas jautājums – kāpēc mēs tik ļoti baidāmies, ka bērns par to izlasīs grāmatā? Vai tiešām labāk būtu, ja viņš ar to pirmo reizi sastaptos dzīvē, uz ielas?”  skaidro Vilces pagasta Vilces bibliotēkas vadītāja Regīna Deksne.

Jelgavas pilsētas bibliotēka koordinē visas novada bibliotēkas jeb gādā par 60 skolu, bērnu un pieaugušo daudzfunkcionālajiem centriem.

“Jāsaka tā, ka tās jaunās funkcijas, kas ir likumā definētas, to bibliotēkas dara jau vairākus gadus, vai pat vairākus desmitus gadus. Gan mūžizglītība, gan novadpētniecība, gan pilsonisko procesu stiprināšana, mēs to jau darām un ļoti labi, ka tas šobrīd ir uzlikts uz papīra. Ne velti Eiropā ir tāds teiciens, kad bibliotēka ir trešā vieta, proti, pirmā ir mājas, tad darbs un tad bibliotēka, vieta, kur pavadīt laiku, kur ir iespēja satikt cilvēkus, kuri līdzīgi domā, kur ir iespēja pabūt arī vienam,” norāda Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa.

Šobrīd Jelgavas bibliotēka iesaistījusies Norvēģijas finansētā projektā noturības stiprināšanai un digitalizācijai. Tas paredz ne tikai jauna aprīkojuma saņemšanu darba procesu efektivizēšanai, bet arī bibliotēku nodrošināšanu ar elektroenerģijas ģeneratoriem. Projektā piedalās Latvijas Nacionālā bibliotēka un vēl septiņas lielākās publiskās bibliotēkas, pārstāvot visus valsts reģionus. Tas nozīmē, ka krīzes situācijās iedzīvotāji bibliotēkās varēs saņemt arī praktisku atbalstu, piemēram, uzlādēt mobilās ierīces un piekļūt svarīgai informācijai.

Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktores vietniece zinātniskajā darbā Līga Langenfelde: “Ja mēs paskatāmies mūsu pēdējo gadu statistiku, tad tā ir ļoti, ļoti augoša skaita ziņā, nāk jaunie lasītāji klāt, palielinās jaunie apmeklējumi. Ir arī tāds rādījums, kā izsniegums. Tas nozīmē to, ka ne tikai nāk pavadīt laiku vai pasēdēt pie datoriem, bet arī aizejot, paņemot līdzi grāmatu vai žurnālu jeb resursu, ko viņš ir atradis.”

No vairāk nekā 59 tūkstošiem Jelgavas iedzīvotāju pilsētas bibliotēkas pērn apmeklēja 23 procenti cilvēku. Šogad bibliotēku apmeklētāju skaitu plānots palielināt vismaz par vienu procentpunktu. Četru Jelgavas pilsētas bibliotēku kopējais gada budžets, neskaitot būvniecības izdevumus, ir nepilns miljons eiro.