Ja tu nevari parūpēties par sevi, nevarēsi arī par kādu citu

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” šogad pirmoreiz izveidojusi savu stipro stāstu kalendāru. Apvienība uzrunājusi divpadsmit ģimenes, kurās ir bērns ar īpašām vajadzībām, bet kuras par spīti visām grūtībām spēj atrast laiku sev, savam darbam un vaļaspriekiem. Viena no tām – jelgavniece Inga Baļa, kura kalendārā atrodama aprīļa mēnesī.

Ar jelgavnieci Ingu Baļu un viņas dēlu Robertu tiekamies brīdī, kad beigušās nodarbības dienas centrā un jādodas uz fizioterapijas nodarbībām. Astoņpadsmit no saviem deviņpadsmit gadiem Roberts ir bērns ar īpašām vajadzībām, un, neraugoties uz to, ka viņam nav pārvietošanās problēmu, atstāt vienu viņu nevar, stāsta viņa mamma Inga Baļa.

“Robertam pamatdiagnoze ir epilepsija un smagi garīga rakstura traucējumi, bet garīgā rakstura traucējumi ir atvasinājušies dēļ epilepsijas, jo epilepsija ir visu veicinājusi,” skaidro Roberta mamma.

Ikdienā Roberts jāaizved arī uz mūzikas terapijas nodarbībām un masāžu, un regulārais darbs ik pa brīdim vainagojoties arī ar panākumiem, priecājas Inga Baļa: “Vairumam cilvēku tas var likties nekas īpašs, bet kad cilvēks, kuram ir smagi smadzeņu bojājumi, var kaut ko atbildēt vai pasmaidīt, vai dot kādu citu reakciju, tas ir liels prieks.”

Neraugoties uz to, ka ikdienā Ingai jārūpējas par Robertu un viņa mazo māsiņu, viņa strādā pilna laika darbu un vada biedrību “Oranžais stars”.  Inga ieguvusi arī maģistra grādu uzņēmumu vadībā.

“Man šķiet, jo vairāk ir darāmā, jo vairāk var izdarīt. Kad meitai bija vienpadsmit mēneši, varbūt pat mazāk, viņa bija zīdainītis, es mācījos maģistrantūrā. Es esmu pabeigusi arī maģistrantūru. Es nezinu, kā es to izdarīju ar slimu bērnu un zīdaini uz rokām, bet kaut kā jau izdarīju, un tagad man liekas, ka vajadzētu vēl kaut ko pamācīties, bet kaut kā jau slinkums,” stāsta Inga.

Šogad invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” pirmoreiz izveidojusi savu stipro stāstu kalendāru. Katrā mēneša attēlā redzama kāda ģimene. Pie fotogrāfijas ir arī kvadrātkods, kuru noskenējot var dzirdēt ģimenes stāstu, kas ļaus iedvesmoties kādam, kuram varbūt rokas nolaidušās, stāsta invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

“Mums ir tik vienkāršas ģimenes, kuras dzīvo savu dzīvi. Kuras spēj atrast tajā sarežģītajā situācijā, kurā viņi nonākuši, neskatoties uz to, ka ģimenē ir bērniņš ar invaliditāti, laiku sev, savam darbam, personiskajai dzīvei. Likās, ka tas ir tieši tas, ko šajā gadā vajadzētu izcelt. Mēs esam uzrunājuši divpadsmit ģimenes, kuras ar savu piemēru rāda to normālību,” saka Ivars Balodis.

Lielajā kalendārā Ingai un Robertam iedalīts aprīļa mēnesis. Inga stāsta, ka pucēšanās, fotogrāfēšanās un intervija kalendāram bijis piedzīvojums, kas arī ir viens no tiem mirkļiem, kas dod spēku un enerģiju. 

Ziemassvētkos Inga visiem novēl ikdienā vairāk saskatīt prieka mirkļus un vairāk veltīt laiku sev: “Arī lidmašīnā vispirms avārijas gadījumā jāuzliek skābekļa maska sev un tikai tad bērnam vai citam cietušajam, jo, ja tu nevari parūpēties par sevi, tu nevari parūpēties arī par citu.”