Latvijā rezerves karavīru rindas papildina brīvprātīgie

Valsts aizsardzības spējas var stiprināt ne vien aktīvajā dienestā, bet arī kļūstot par rezerves karavīru. Nedēļas nogalē Nacionālie Bruņotie spēki Rīgā, Saldū, Alūksnē, Daugavpilī un Gulbenē  izvērsa mobilizācijas centrus, lai trenētu kārtību, kā krīzes situācijā Latvijas pilsoņi tiktu iesaukti Bruņotajos spēkos. Šoreiz tajos pulcējās ap 160 brīvprātīgo, kuri pēc apmācību kursa beigšanas kļūs par rezerves karavīriem.

Viens no diviem  galvaspilsētā izveidotajiem mobilizācijas centriem šoreiz atrodas Teikas vidusskolā. Mācību iestādes foajē uz dažām stundām kļuvis par vietu, kur brīvprātīgie sāk savu izvēlēto ceļu rezerves karavīra statusa saņemšanai.

NBS štāba Mobilizācijas un rekrutēšanas departamenta priekšnieks, pulkvežleitnants Aigars Eglītis: “Visi  Latvijas pilsoņi, kuri pieteicās šim kursam, ir pārbaudīti dažādos reģistros, izgāja veselības pārbaudi, un beigu beigās visi tie, kuri izturēja atlases procesu, ir nokļuvuši šeit, mobilizācijas centros.”

Uz mobilizācijas centru Teikas vidusskolā ieradušies visdažādākā vecuma cilvēki, kuriem motivāciju kļūt par rezerves karavīriem, galvenokārt, devis ieilgušais karš Ukrainā un saspringtā  ģeopolitiskā situācija.

Foto: Vidzemes televīzija

Par  rezerves karavīru nolēmusi kļūt arī  uzņēmēja Inga Zemdega – Grāpe: “Pašreiz tiek pārbaudīta mūsu gatavība, un, jo vairāk mēs esam gatavi, jo labāk. Mēs varam vairāk parādīt, ka mēs esam nopietni, lai nemaz nemēģina. Tā ir mana atbildība un ikkatra mūsu atbildība iziet apmācību un būt gataviem tādiem pagriezieniem, kādi nu mūs nākotnē sagaida.”

Starp brīvprātīgajiem arī kādreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts: “Tāpat jau ir kaut kāda trauksme par visu to, kas notiek pasaulē, un mums kaimiņos, Ukrainā. Labāk ir kaut ko darīt, nevis drebelēties. Tā kā es jau sen to vēlējos, bet es nesaņēmos aiziet Zemessardzē, jo man likās – ko nu es tur ar ģimeni, tad šis ir optimāli – vasarā uz trīs nedēļām aizej, iegūsti kaut kādus pamatus un esi gatavāks.”

Tas, ka vienā apmācību kursā kopā būs visdažādākā vecuma cilvēki, Pavļutu nebaidot: “Nē, nebaida. Ir gadi tik, cik ir. Savam vecumam atbilstošo normu izpildīt es varu. Bez ilūzijām, ir tik gadi, cik ir. Savu ražošanas izlaiduma gadu es zinu. Būs labi.”

Pirms doties uz apmācībām Kājnieku skolā Alūksnē brīvprātīgajiem jāaizpilda daži formulāri un jāsaņem daļa no ekipējuma. Tā teikt, jāpārģērbjas formastērpos, kas salikti pēc izmēriem gaida savus valkātājus. Tomēr atrast pareizo izmēru nemaz nav tik vienkārši.

Foto: Vidzemes televīzija

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra Noliktavas pārvaldības departamenta vadītājs Mārtiņš Ceiziņš stāsta, ka brīvprātīgie saņem karavīra formas tērpu, bruņucepuri, zeķes, zābakus, lietus jakas un citas lietas, kas pienākas pēc noteikumiem.

Mārtiņš Ceiziņš: “Šobrīd mēs izsniedzam, un mūsu darbinieki arī instruē, kā būtu jāmēra šīs lietas – cik brīvam, un kur jābūt tieši pēc izmēra, un, ja būs nepieciešams, pēc tam reģionālajā noliktavā lietas tiks nomainītas.”

Rezervistu apmācības kursā piesakās Latvijas republikas pilsoņi bez militāras izglītības. Viņi iziet trīs nedēļu kursu Kājnieku skolā Alūksnē. Pēc šī kursa pabeigšanas viņi nodod zvērestu un kļūst par rezerves karavīriem, tādejādi palielinot kopējo rezerves karavīru skaitu, kas pašlaik esot ap 12 000.