Liepājā būvēs ražotnes ar 4,3 miljardu eiro lielu finansējumu

Liepājā šobrīd notiek gatavošanās vairāku lielu ražotņu celtniecības uzsākšanai ar lielu ārvalstu investīciju piesaisti. Visi šie projekti – ūdeņraža, ilgtspējīgas aviācijas degvielas, kā arī lidmašīnu rūpnīca un atkrastes vēja parku atbalsta bāze, kuru kopējās investīcijas sasniegs aptuveni 4,3 miljardus eiro, dos darbu aptuveni tūkstoš cilvēku. Pirmās no plānotajām ražotnēm savu darbību varētu uzsākt jau pēc četriem – pieciem gadiem.

Pirms vairākiem gadiem Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde sāka darbu, lai tiktu uzbūvēta bāze atkrastes vēja parku celtniecībai Baltijas jūrā. Šo terminālu Liepājas ostā būvēs Nīderlandes uzņēmums “Van Oord”, ir arī noslēgts teritorijas rezervācijas līgums. Līdz ar šī projekta virzību par Liepāju kā par potenciālo investīciju apguves vietu sāka izrādīt arī citi ārzemnieki, tajā skaitā paredzēts būvēt ilgtspējīgas aviācijas degvielas rūpnīcu.

LSEZ SIA “Norsaf” valdes loceklis Jānis Kisiels: “Mēs attīstām Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā SAF ražošanu, kas ir ilgtspējīga aviācijas degviela, un mēs plānojam 2027.gadā pieņemt lēmumu par investīcijām un nodot ekspluatācijā rūpnīcu 2030.gadā. Kopējās investīcijas SAF rūpnīcā ir plānotas ap 500 miljoniem eiro un papildus vēl CO2 uzglabāšanas terminālī vēl ap 100 miljoniem.”

ASV tehnoloģiju kompānijas “KBR” biodegvielu globālā direktore Monika Normarka: “Kompānija KBR ir vadošais ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražotājuzņēmums pasaulē un mūsu rīcībā ir visas jaunākās un labākās tehnoloģijas, lai varētu ražot kvalitatīvu produktu, vienlaikus novēršot vides piesārņojuma riskus. Tāpēc es esmu pārliecināta, ka arī šīs rūpnīcas ietekmi uz vidi iedzīvotāji neizjutīs.”

Jau līdz 2029. gadam Liepājas ostas teritorijā plānots uzbūvēt ūdeņraža rūpnīcu un terminālu, ražošanas procesā izmantojot elektroenerģiju, ko radīs atkrastes vēja parki. Šo projektu attīsta SIA “CIS Liepāja”, ko izveidojuši Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmēji.

SIA “CIS Liepāja” vadītājs Tors Arne Peddersens: “Latvijai ir milzīgs potenciāls atjaunojamo energoresursu ražošanai. Runājot konkrēti par Liepāju, te ir arī lieliska osta, kas ir būtisks iemesls, lai šeit izveidotu iecerēto ražotni. Tā radīs aptuveni 100 darbavietu, kur strādās augsti kvalificēti speciālisti, kurus mēs apmācīsim sadarbībā ar Rīgas tehnisko universitāti.”

To eksportēs uz Vāciju un vēl citām Eiropas Savienības valstīm. Būtiski, ka nolemts mainīt ražotnes atrašanās vietu – ja iepriekš to bija plānots celt pie Karostas kanāla, tagad tas notiks pāris kilometrus uz ziemeļiem no šīs vietas – līdzās Ziemeļu molam. Vienlaikus pieņemts lēmums vienu no iepriekš iecerētajām ražotnēm – amonjaka rūpnīcu – Liepājā nebūvēt. Pret šīs ražotnes būvniecību pērn ļoti īsā laika sprīdī tika savākti vairāk nekā 4000 iedzīvotāju paraksti.

Valsts vides dienesta direktors Andris Ķēniņš: “Šie projekti pēc normatīvā regulējuma ir atļauti. Viņiem ir izvirzāmas kaut kādas konkrētas vides prasības attiecībā uz dažādiem riskiem, tai skaitā vides riski, trokšņu riski, piesārņojuma riski, viss pārējais, kas tiek vērtēts visā procesā. Un šie uzņēmumi strādā un ievēro visus šos nosacījumus, tad mēs kā vides dienests problēmu nesaskatām.”

Papildus visām iepriekš minētajām ražotnēm viena no pasaules vadošajām aviobūves kompānijām “Fokker Next Gen” līdzās Liepājas lidostai plāno būvēt rūpnīcu ar aptuveni 800 darbavietām, kurā ražos un testēs lidmašīnas ar ūdeņraža dzinējiem, šajā projektā ieguldot vismaz pāris miljardus eiro.