Nodrošinājuma valsts aģentūrai Iekšlietu ministrijas uzraudzībā īstenojot projektu, deviņās Latvijas pilsētās, tostarp Madonā, tika uzbūvēti jauni Katastrofu pārvaldības centri. Projekta vadlīnijās kā nosacījums no finansētāja – Eiropas Savienības puses bija CO2 emisijas avotu samazināšana, jeb vienkāršāk izsakoties – veco ēku nojaukšana. Tieši šobrīd Madonā tiek demontēts kādreizējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas depo, un madonieši ir neizpratnē, kādēļ bija jānojauc šī vēsturiskā ēka.
Vecās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas demontāžas darbi, kas tika uzsākti janvāra otrajā pusē, norit pašā Madonas pilsētas centrā, piesaistot iedzīvotāju uzmanību un neizpratni. Daļa madoniešu uzskata, ka ēka ir nozīmīga pilsētas vēstures daļa un būtu saglabājama. Savstarpējās sarunās tiek lēsts, ka tur varēja iekārtot muzeju, stilīgu viesnīcu vai nodarbību vietu jauniešiem.
Lielākā daļa pārmetumu par ēkas nojaukšanu tiek veltīta Madonas novada pašvaldībai, kas skaidro: “Depo ēka pieder Iekšlietu ministrijai, valsts Nekustamajiem īpašumiem. Tas ir viņu projekts, kas tiek virzīts, ir daļēji realizēts, jo Madonas pilsēta ir ieguvusi pilnīgi jaunu Katastrofu pārvaldības centru. Lieliskas mājas mūsu glābējiem, ugunsdzēsējiem, Neatliekamajai palīdzībai. Milzīgs, nenovērtējams ieguldījums. Jā, šajā projektā bija nosacījums, ka vecā ēka ir jānojauc. Ja man jautā – tas ieguvums ir lielāks, nekā zaudējums, bet tas ir Iekšlietu ministrijas projekts, līdz ar to viņiem jāstāsta, kā viņi to redz,” radušos situāciju komentē Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs ( ZZS).
ReTV foto
Atbildes sniegšanai RETV Iekšlietu ministrija deleģēja Nodrošinājuma valsts aģentūru, kas rakstiskā atbildē skaidro, ka ēkai bija liels nesošo elementu, konstrukciju un inženiertīklu nolietojums, līdz ar to atjaunošana, pārbūve vai restaurācija nebija ekonomiski izdevīga. Saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem izmaksas sastādītu krietni virs diviem miljoniem eiro.
Atbildi sagatavoja NVA projektu vadītāja Aļa Meiere, citējam: “Finansējums jauno katastrofu pārvaldības centru būvniecībai tika piešķirts no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem, turklāt ar nosacījumiem, kā ietvaros finansējuma saņēmējam ir jānodrošina Eiropas Savienības prasību izpilde par CO2 emisijas avotu samazināšanu, kas cita starpā ietver arī esošo ēku nojaukšanu.”
Līdztekus tam tiek uzsvērts, ka no Madonas novada pašvaldības un būvvaldes puses nekādi iebildumi attiecībā uz šīs ēkas demontāžu netika saņemti.
Un tiesa, kā skaidro pašvaldībā, iebildumi patiešām celti netika. Pirmkārt, ēka ir Iekšlietu ministrijas īpašums, neraugoties uz ilgo vēsturi, tai nav piešķirts kultūrvēsturiskais statuss, taču galvenais vadmotīvs – apziņa, cik ļoti Madonas novadam bija nepieciešams jauns un mūsdienīgs Katastrofu pārvaldības centrs. To apliecina arī paši ugunsdzēsēji glābēji, kuri jaunajā vietā dienē kopš vasaras. Pēc šaurības Saules ielā šeit ir gan garāžas bloks un zona automobiļu apkopei, gan plašas darba un atpūtas telpas, un virkne citu ieguvumu, par kuriem RETV kanālā stāstījām centra atklāšanas dienā.
Jau vēstījām, ka šī projekta ietvaros jaunie katastrofu pārvaldības centri tiek būvēti deviņās pilsētās, kur, uzbūvējot jaunos centrus, tiek demontētas vecās ugunsdzēsības depo vai Valsts policijas ēkas.
ReTV foto
“Obligāts priekšnosacījums – ēkām jābūt iekļautām Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu portfelī. Izvēloties nojaucamo ēku, tiek ņemts vērā ēkas nolietojums, CO2 emisijas pirms nojaukšanas, kā arī vai minētajā pašvaldības teritorijā tiek plānots uzbūvēt jauns, mūsdienu prasībām atbilstošs katastrofu pārvaldības centrs”, teikts NVA atbildes vēstulē.
Tas liek secināt, ka, nebūvējot jauno centru, senā ēka vismaz pagaidām tiktu saglabāta, taču jaunais centrs Madonā, visticamāk, netiktu uzbūvēts. Vēl tikai jāpiebilst, ka pēc depo ēkas nojaukšanas nekustamo īpašumu Saules ielā 8, Madonā plānots virzīt atsavināšanai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.