Rūpes par daudzdzīvokļu mājām būs jāuzņemas iedzīvotājiem

Daudzdzīvokļu māju privatizācijas process Latvijā tika uzsākts pirms 30 gadiem. Šogad var uzskatīt, ka tas tiks pilnībā noslēgts, jo no 2026. gada 30. jūnija stājas spēkā noteikumi, kas turpmāk liedz pašvaldībām tieši apsaimniekot daudzdzīvokļu mājas. Tas nozīmē, ka rūpes par ēku uzturēšanu būs jāuzņemas iedzīvotājiem pašiem.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks juridiskajos jautājumos Dāvis Valters: “Viņi var veidot biedrību, viņi var veidot, kā tagad ir mums dzīvokļu īpašnieku kopības. Ir šīs formas, bet mēs jau saprotam, ka attālākās vietās iedzīvotāju daudzdzīvokļu mājās ir maz un maz izrāda kādu iniciatīvu, līdz ar to pašvaldībām tiešām būs liels izaicinājums.”

Dāvis Valters skaidro, ka pilsētās ēku apsaimniekošanas funkcija šādos gadījumos bieži tiek deleģēta privātajiem uzņēmumiem. Lauku pagastos šāda iespēja praktiski nepastāv.

Dāvis Valters: “Vienkārši uzņēmumi fiziski neiesaistīsies un nerisinās tos jautājumus, kas ir mazapdzīvotajās teritorijās. Līdz ar to, teiksim, ja tagad teiks ar lozungu, ka kāds nāks un teiks, ka vajag nākt privātajam uzņēmējam un veikt šīs darbības, tas nav ekonomiski pamatots un to piespiest nevarēs. Līdz ar to tā vien liekas, ka dotajā brīdī pašvaldībai tāpat arī nāksies ņemt dalību šī procesa organizēšanā.”

Pašvaldībās jau ir izveidotas darba grupas, kas izstrādā konkrētus piedāvājumus procesa īstenošanai. Tiek rīkotas arī tikšanās ar iedzīvotājiem, tāpēc šis jautājums vietvarās šobrīd ir ļoti aktuāls. Piemēram, Pilskalnē, Aizkraukles novadā iedzīvotāji kopā ar pašvaldību meklē risinājumu — uzticēt ēku apsaimniekošanas funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībai vai nodot tās pašiem iedzīvotājiem.

Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš: “Protams, tās ir lietas, kuras cilvēki varbūt ne visai grib uzņemties. Respektīvi, tur ir maksa jāiekasē, jo apsaimniekošanas izdevumi par mājas, teiksim, čaulu, nav patīkami, jo tas jau nav mans privātais dzīvoklis. Līdz ar to kādam šis jautājums jārisina. Tieši tāpat parādnieki. Un tad, ja mājā ir daļa parādnieku, kāpēc tad pārējiem būtu jāsedz šie izdevumi? Līdz ar to tās ir nepatīkamas lietas, un cilvēki nelabprāt uzņemas.”

Pašvaldības norāda, ka lielākā iedzīvotāju baža ir ēkas apsaimniekošanas maksas celšana, jo paredzēts, ka mājām obligāti jāizveido rezerves fonds krīzes situācijām. Aizkraukles novadā min, ka līdz šim bija gadījumi, kur ēku remontā pašvaldība ieguldīja budžeta līdzekļus, turpmāk gan to nedarīs.

Uldis Riekstiņš: “Budžetā arī šogad ņemām laukā veselu strīpu ar izmaksām, kur ir lieli tūkstoši jumtu nomaiņai daudzdzīvokļu mājām, durvju nomaiņa, ieejas mezglu izbūve. Un mēs redzam, tajā pat laikā ir mājai mīnuss. Tas nozīmē, ka mājai reāli nav naudas. Tātad paņem no budžeta, mīnuss kļūst vēl lielāks. Formāli jau skaitās, ka tā māja kaut kad atmaksās, bet nu nez, kāpēc tie lielie mīnusi ir bijuši. Budžeta nauda, kas neatgriežas atpakaļ. Un par to varbūt kādu rotaļu laukumu varēja izveidot.”

Latvijas Pašvaldību savienība šobrīd apkopo datus no novadiem un plāno nākamnedēļ iesniegt Saeimas Valsts un pašvaldību pārvaldes komisijai priekšlikumus. Tomēr jau tagad iezīmējas, ka pastāv riski, ka jaunā norma netiks īstenota vienmērīgi visās vietās.

“Tagad, kad būsim apkopojuši visu pieejamo informāciju, ļoti iespējams, ka mums nāksies, un to mēs arī darīsim, vērsties pie likumdevēja, iespējams, šo termiņu pārlikt, vai arī valstij pieņemsim nākt ar dalību un iesaistīties šī jautājuma risināšanā,” saka Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks juridiskajos jautājumos Dāvis Valters.