Smiltenes novadā uzņēmējus aicina investēt mājokļu būvniecībā

Turpinot meklēt risinājumus dzīvojamā fonda attīstībai Smiltenes novadā, pašvaldības jaunais vadītājs aicināja vietējos uzņēmējus uz tikšanos, lai noskaidrotu, vai uzņēmēji būtu gatavi piedalīties publiskās un privātās partnerības projektā. Līdzīgi kā citās pašvaldības, arī Smiltenes novadā, mājokļu pieejamība ir liels izaicinājums un jau stāstījām, ka pavasarī pašvaldība veica arī uzņēmēju aptauju par dzīvojamā fonda pieejamību un nepieciešamību. Uzrunājot uzņēmējus jau tiešā veidā iesaistīties, šis ir kā nākamais solis. 

Šobrīd Smiltenē ar finanšu institūcijas “Altum” atbalstu top zemās īres maksas daudzdzīvokļu māja, kuras būvniecību plānots pabeigt nākamgad. Tajā plānoti 30 dzīvokļi. Šis ir jau otrais īres daudzdzīvokļu mājokļu projekts, kuru īsteno Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Smiltenes NKUP”. Taču dzīvojamā fonda trūkumu tas neatrisinās, tāpēc jāmeklē vēl veidi, kā veicināt jaunu mājokļu būvniecību.

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis (Progresīvie) uzskata, ka varētu iesaistīt arī vietējos uzņēmējus, viņiem piedaloties publiskās un privātās partnerības projektā ar ilgtermiņa nomas līgumiem.

“Risināt mājokļu jautājumu nav viegli, tur ir dažādi apstākļi, un mēs esam diezgan tālu no Rīgas, kas nozīmē, ka bankas negrib kreditēt, līdz ar to attīstītāji šeit nesteidzas un pašvaldībai viennozīmīgi jāiesaistās, bet skaidrs, ka pašvaldība viena to nespēj atrisināt – tur vajadzīgi uzņēmēji, kas vēlas investēt šādos projektos. Tāpēc mēs aicinājām novada uzņēmējus uz diskusiju un padomāt, kādas ir viņu iespējas arī pašiem ieguldīties.”

Domes priekšsēdētājs uzskata, ka uzņēmējiem, iesaistoties mājokļa jautājuma risināšanā, arī pašiem tas nāktu par labu, jo dzīvesvietu nodrošināšana piesaista jaunus darbaspēkus.

Atvērts šādai diskusijai ir Raunas koka moduļu ēku ražotājs “Pavasars Group” direktors Inguss Pavasars: “Redzu, ka cenās iespēja ir. Jautājums, vai likumdošanu mainīs un domāšanu mainīs, vai tās koka ēkas būs iespējams arī šādos projektos būvēt, kā lētās īres mājas. Tas, ka tu vari to privāti vai ar uzņēmumu darīt, kā pats par sevi, tas jau ir iespējams. Tas, ka dome meklē ceļus, kā tu vari piesaistīt dzīvesvietu darbiniekus, arī ir pozitīvi. Valsts likumi ir, kādi ir, kas tā brīvi neļauj iegādāties par zemāku cenu, lai tas būtu uzņēmumiem izdevīgi.”

Tomēr ne visi uzņēmēji ir gatavi iesaistīties šādos projektos. Zemnieku saimniecības “Rožkalni” saimnieks Ivars Ādamsons atzīst, ka pašlaik piedāvātie nosacījumi neatbilst viņu vajadzībām.

“Vēlāk parādījās otrs mājas projekts – privātās partnerības projekts. Tur atradīs celtniecības firmu, kura gatava ieguldīt savus līdzekļus un ar gadiem to summu atmaksās, bet tie visi dzīvokļi ir uz nomu, kas mūsu darbiniekiem nepatīk – ja es varētu izpirkt to dzīvokli, tad ir savādāk. Šeit ir tā noma visu laiku un beigās pēc 25 gadiem laikam kaut kā pāriet pašvaldībai,” saka Ivars Ādamsons.

Šobrīd Smiltenes novada pašvaldība aktīvi strādā arī pie nekustamo īpašumu sakārtošanas – novadā ir vairāk nekā 150 īpašumu bez īpašnieka, un pašvaldība vērtē iespējas tos pārņemt, nodot izsolei vai arī attīstīt sadarbībā ar uzņēmējiem, prioritāri meklējot risinājumus jaunu mājokļu izveidei.