Vai pārtikas cenu memoranda parakstīšana attaisnojusies?

Pārtikas cenu straujo kāpumu Ekonomikas ministrija vasarā lēma samazināt, izveidojot zemo cenu grozu un pārtikas produktu salīdzināšanas rīku. Šodien Jelgavā uzrunātie iedzīvotāji stāsta, ka par jauno cenu salīdzināšanas rīku ir tikai dzirdējuši, un arī cenu samazinājumu neesot novērojuši. Arī uzrunātie gaļas ražotāji un pārstrādātāji, pretēji ekonomikas ministram, būtiskas pārmaiņas nesaredzot. 

Gandrīz pirms septiņiem mēnešiem – 27. maijā, Ekonomikas ministrijā parakstīja memorandu par cenu samazināšanu pirmās nepieciešamības pārtikas precēm. Visas iesaistītās puses tajā apņēmās veicināt vietējo produktu piedāvājumu un izveidot zemo cenu grozu. Šodien pie viena no tirdzniecības centriem Jelgavā uzrunātie iedzīvotāji gan teic, ka zemo cenu grozu speciāli nemeklējot, bet arī cenu pazemināšanos neesot pamanījuši, un visbiežāk lētāko cenu meklējumos apmeklējot vairākus veikalus.

Kopš memoranda parakstīšanas izveidots arī cenu salīdzināšanas rīks, kurā dati obligāti jāiesniedz vien trīs lielveikalu ķēdēm, bet pārējiem dalīšanās ar informāciju par produktu cenām ir brīvprātīga izvēlē. 

Foto: Vidzemes televīzija

Visi Jelgavā uzrunātie iedzīvotāji par šāda rīka izveidi bija ziņās dzirdējuši, bet neviens to nebija mēģinājis izmantot. Arī Aina un Gunārs no Jelgavas novada: “Nu, vismaz kustās tai virzienā, ka kaut ko grib izdarīt, un tas jau ir daudz, es domāju.”

Arī gaļas pārstrādātāji īsti neredzot memoranda ietekmi uz pārdošanas apjomiem. A/S “Ķekava Food” rakstiskā komentārā skaidro: “Mums ir noteikta kārtība, kādā veidojam īpašus cenu piedāvājumus mūsu klientiem, un jau šobrīd piedāvājam maksimāli izdevīgus risinājumus. Protams, esam novērojuši kopējo tendenci – patērētāju pirktspēja krīt, līdz ar to jebkura veida cenu samazinājums ir apsveicama iniciatīva un uz atlaidēm pirkto produktu daļa ir liela.”

Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis: “Katram ražotājam kaut kādi  produkti tajā zemo cenu grozā parādās, bet vai tas ir iedevis milzīgu plusu, vai milzīgu mīnusu? Droši vien, ka nē. Tāpēc, ka visu laiku jau tirgū ir bijis tā, ka Latvijā ir ļoti cenu jūtīgs tirgus. Kurš var iedot konkurētspējīgāku cenu, tas arī ir plauktā, un tas ir arī akcijā neatkarīgi no tā, vai ražotājs ir no Latvijas, Lietuvas, Polijas vai citas valsts.”

Foto: Vidzemes televīzija

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) gan nenoliedz, ka centieni samazināt pārtikas cenas Latvijā ieviesti dažus gadus par vēlu, tomēr memorands, viņaprāt, esot devis gaidītos rezultātus: “Mums cenas ir uzkāpušas augstu, un tad, kad tās ir uzkāpušas, ir ļoti grūti tās nodzīt lejā. No tā brīža, kad mēs parakstījām memorandu, mēs ieguvām pilnīgi citu attīstības tendenci Baltijas valstu griezumā, kur Latvijā cenas paliek lētākas, pretstatā tam, kas notiek Igaunijā. Lietuvā mazliet paliek lētāk, bet vairāk uz nulles, pretstatā tam, ka mums šis pieaugums savā ziņā ir apstājies. Piemēram, novembrī, kad parasti ir cenu pieaugums, Latvijā novembrī bija cenu samazinājums par 0,5%.”

Uzrunātie ražotāji lielākas cerības liekot uz nākamgad paredzēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu uz 12% mājputnu gaļai, olām un maizei, kas tiks piemērots no jūlija uz vienu gadu, un vairāk gan atgādina par gaidāmo Saeimas vēlēšanu tuvumu.