Valkas novads finanšu grūtību dēļ uz izdzīvošanas robežas

Finanšu grūtībās nonācis Latvijā mazākais – Valkas novads. Nākamā gada budžeta projektā tam paredzēts vien niecīgs ieņēmumu pieaugums, kas nesedz strauji augošās izmaksas. Tikmēr vietvara aizvien uzskata, ka novadam jāpiešķir īpašs valsts atbalsts, ņemot vērā tā unikālo stāvokli Igaunijas pierobežā. Savukārt par pašvaldībām atbildīgajā ministrijā uzskata, ja Valka aizvien nespēs sabalansēt savu budžetu, var nākties lemt par novada pievienošanu kādam no kaimiņiem. 

Nākamgad Valkas novadam prognozēts zemākais iedzīvotāju ienākumumu nodokļa pieaugums valstī, vien 0,9%, kamēr citās vietvarās tas svārstās no 4 līdz pat 10%. Vienlaikus strauji augs dažādi ar valsts lēmumu noteikti izdevumi. Piemēram, minimālā alga, atalgojums pedagogiem un sociālie pabalsti. Tāpat vairākas problēmas Valkas novadā mantotas jau no iepriekšējiem gadiem, piemēram, parāds par siltumu privātam uzņēmējam.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija): “Sabalansēt budžetu, ja pat tas būs ar 4% pieaugumu, ir ļoti, ļoti sarežģīti. Mēs, protams, jau šogad esam daudz skatījušies savās struktūrās, un arī pagājušajā domes sēdē pieņēmām kārtējo lēmumu par amata vietu samazināšanu. Tādi lēmumi būs arī turpmākajos mēnešos, bet ir ļoti svarīgi saglabāt arī kaut kādu izaugsmi. Tas ir tas neatbildētais jautājums, kā to izdarīt.”

Domes priekšsēdētājs ar oficiālu vēstuli vērsies valdībā, lūdzot rast risinājumu novada budžeta sabalansēšanā. Viņš skaidro, ka finanšu problēmu pamatā ir tas, ka vairāki tūkstoši latviešu ir deklarējušies Igaunijas pilsētā Valgā, taču turpina izmantot Valkas infrastruktūru un pakalpojumus. Tāpēc nodokļi nonāk Igaunijas, nevis Latvijas budžetā.

“Piecus gadus mēs esam lūguši katru gadu ņemt vērā šo situāciju un ielikt budžetu aprēķinā tos iedzīvotājus, kas ir deklarējušies Valgā. Tas būtu tikai un vienīgi godīgi. Diemžēl valsts uzskata, ka vienu izņēmumu nevajag darīt, bet tas ir pretrunā arī visiem Eiropas nosacījumiem,” uzskata Vents Armands Krauklis.

Tikmēr viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) uzsver, ka pašvaldību budžeti valstī veidojas pēc vienota principa, un vēl gadu iepriekš Valkas novada budžeta pieaugums bijis lielāks nekā valstī vidēji. Ministrs uzskata, ka iespējamais risinājums pašvaldībai meklējams divos virzienos.

“Viens no tiem ir efektivizēt pārvaldi Valkas novadā, būtiski pārskatīt savus izdevumus un stabilizēt iespējamo budžetu problēmu. Vai otrs variants, kas, manuprāt, arī šajā gadījumā ir apspriežams, vērtē tieši administratīvu teritoriālo reformu attiecībā uz Valkas novadu. Un, piedodiet, šis process nevar būt ātri izdarāms. Tas ir pakāpenisks process, kurā mēs varam nonākt līdz secinājumiem par nosacītu administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu,” skaidro Raimonds Čudars.

Tikmēr iedzīvotāji domu par pievienošanos kādam no kaimiņu novadiem vērtē dažādi. Kāds to uzskata par priekšrocību, cits uzskata, ka tad Valka kļūs par nomali.

Ēvalds Pielis uzskata, ka Valkas novadam iespēju netrūkst: “Nevajag tiem mazākajiem, kas ir nomalēs, mest sprunguļus ratos, tad būs cita dzīvošana. Saka, ka darba vietu nav, jā, varbūt nav, bet, kas grib, tas atrod.”

Bet Valkas iedzīvotāja Astra atzīst, ka arī kaimiņu novados dzīve ir laba: “Domāju, ka labāk būtu pie Valmieras. Tur vairāk iespēju un labāk viss notiek, kā Smiltenē. Arī Smiltenē labi, bet es domāju, ka pie Valmieras.”

Tikmēr Lija apmierināta ar dzīvi savā novadā: “Dzīvojas mums ļoti labi, es esmu ļoti apmierināta, mums ir ļoti skaisti. Viss sakopts, tīrs.”

Kā īstermiņa risinājumu valdība Valkai solījusi vienreizēju atbalstu, taču tas, visticamāk, problēmu nerisinās ilgtermiņā. Turklāt, pirms naudas piešķiršanas Finanšu ministrija vēlas pārliecināties, vai pašvaldībā to tērē efektīvi, tāpēc gaidāma Valsts kontroles pārbaude.