Katra jauna sabiedriskā apspriešana par vēja parkiem izsauc plašu rezonansi. Attīstītāji atsaucas uz uzņēmējdarbības vides attīstību un enerģētisko neatkarību, savukārt plānoto parku tuvumā dzīvojošie uztraukti par ietekmi uz veselību, vidi, īpašuma vērtību un lauksaimniecības zemi. Izveidotas arī biedrības, kas pašas vāc informāciju par ietekmi, lai pārliecinātu likumdevējus. Viena no šādām sanāksmēm vakarvakarā aizvadīta Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
Par vēja parka “Ošenieki” ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu Kuldīgas novada Vārmē sanākuši gan vietējie iedzīvotāji, gan no kaimiņu – Saldus novada. Iepriekšējā dienā tāda pat sanāksme bijusi tur, jo 17 no maksimāli plānotajām 18 vēja turbīnām attīstītājs “Vindr Latvia” paredzējis Saldus novada Jaunlutriņu pagastā. Plānotais turbīnu augstums kopā ar lāpstiņu – 260 m. Lai sapulcē nodrošinātu kārtību, ir daudz apsargu, bet vairāku iedzīvotāju attieksme atstāta pie ieejas. Biedrība “Tīra mana tēvu zeme” apkopojusi daudz materiālu par šādu parku ietekmi un uzsver, ka cīnīsies par savu taisnību Latvijas mērogā.
Sabiedriskā apspriešana par vēja parku Vārmē.
Andris Akermanis, biedrības “Tīra mana Tēvu zeme” pārstāvis: “Izsūtījām visām valsts institūcijām. Dažas jau ir devušas jau atbildi, kā notiek virzība tālāk šai visai informācijai, jo tā ir tiešām nu, mega informācija. Man svarīga ir mana tēvzeme, mana zeme, mana un manu bērnu un mazbērnu veselība un dzīvība.”
Jāteic, ka abos novados piesakās arvien jauni vēja parku attīstītāji. Šobrīd Kuldīgas novadā aktīvas ir 11 ieceres, bet Saldus novadā – 7. Nereti šīs teritorijas vairākiem attīstītājiem pārklājas.
Sabiedriskā apspriešana par vēja parku Vārmē.
Signe Petrēvica, vārmeniece: “Mums kā iedzīvotājiem varbūt nav skaidrs – tad, ja viņas pārklājās, vai viens attīstītājs tā kā izvieto savas turbīnas un otrs nāk un papildina, jo es saprotu, ka viens otram virsū nebūvēs, bet tad cik tad ir kopējais tas skaits?”
Dzintars Erdmanis, z/s “Ezergaļi” īpašnieks: “Mana zeme vispār ir no visām pusēm ieņemta ar vēja parkiem. Cik es esmu informāciju vācis, jo es kādreiz pats it kā interesējos par vēja parkiem, jo mums tur tāda laba teritorija bija, es domāju varbūt, ka vajadzētu vēja ģeneratoru uzlikt, tad neuzlika. Tad es interesējos un tad es sapratu, kad ir ļoti liela ietekme uz veselību, tur jau divu kilometri rādiusā it kā dzīvošanu vispār īsti neiesaka.”
VINDR ir Ziemeļvalstu atjaunojamās enerģijas uzņēmums. Latvijā tas ir no 2023. gada un attīsta sešus sauszemes vēja parkus, no kuriem Kurzemē ir viens – “Ošenieki”. Tajā šobrīd uzņēmums ir reģistrējis apbūves tiesības lielākajā daļā nolūkoto īpašumu. Plānots, ka ietekmes uz vidi novērtējums un lokālplānojuma izstrāde varētu aizņemt pāris gadus. Labākajā gadījumā būvdarbi varētu sākties pēc četriem gadiem.
Baiba Zauere, SIA “Vindr Latvia” vadītāja: “Šī ir tikai pirmā reize, kad mēs te esam, bet ne pēdējā. Mēs noteikti nāksim, runāsim vēl un vēl, lai tiem cilvēkiem skaidrotu, novērstu šaubas, bažas un rastu risinājumu. Jo mēs esam šeit, lai uzbūvētu, nevis tikai lai attīstītu, lai operētu. Līdz ar to mums šeit ir jāpaliek un mums ir jāsadzīvo ar viņiem, mums ir jāatrod tas vidusceļš.”
Gan Saldus, gan Kuldīgas novada pašvaldībā atzina, ka vēja parku attīstītāju skaits mainoties. Ir arī tādi, kuri savas ieceres pārtrauc.