Arī diētām ir sava mode, tomēr ne visiem tā der

Diēta kā iespēja uzlabot veselību, tikt vaļā no liekajiem kilogramiem vai dažkārt gluži pretēji – svaru palielināt. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Laila Meija atzīst, ka cilvēki par diētām interesējušies vienmēr. “Varētu teikt, ka diētu popularitāte ir cikliska. Tas, kas kādreiz bija populārs, tas aizmirstas, pēc tam atkal atgriežas.”

Speciāliste uzsver – galvenais, lai diēta, ko nolemts ievērot, būtu katra konkrētajam veselības stāvoklim atbilstoša. “Pats svarīgākais tiešām ir personalizācija, cik vien iespējams, medicīniska, lai varam konstatēt, kura diēta kuram cilvēkam ir piemērota. Protams, svarīga arī personīgā pieeja – kāds ir dzīvesveids, kas garšo un kas nē, kāds ir darba un atpūtas režīms, kāda ir cilvēka tautība un reliģija. Ņemot vērā visus šos apstākļus, mēs kā profesionāļi cenšamies vairāk rekomendēt to, kas cilvēkam paliks gadiem.”

L. Meija atzīst, ka ir pieredzējusi ne mazums gadījumu, kad cilvēki internetā atraduši vērtīgu, atbilstošu informāciju, kas palīdzējusi mainīt dzīvesveidu un efekts ir ilglaicīgs. “Ja cilvēks ir vesels un ja šīs maiņas ir saprātīgas, loģiskas. Taču, ja cilvēkam ir kāda hroniska slimība, vielmaiņas traucējumi, viņam var nederēt kāda īpašā, dīvainā diēta, kad kaut ko ļoti ēd vai ļoti neēd. Tas var būt pat kaitējoši un pasliktināt veselības stāvokli.”  Tāpēc vispirms būtu vērts iepazīties ar vispārīgiem uztura speciālistu ieteikumiem, tostarp arī Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātiem materiāliem. “Veselam cilvēkam, kuram ir virssvars, kurš nav par sevi domājis, un tagad vēlas to darīt, tas strādā.”

Viena no mūsdienās vērojamām tendencēm ir produktos īpaši izcelt proteīna jeb olbaltumvielu daudzumu. L. Meija stāsta, ka šobrīd proteīna mānija jeb proteīna glorificēšana notiek visā pasaulē. Viņa norāda, ka olbaltumvielas īpaši nepieciešamas sportistiem, jauniešiem augšanas periodā, kas aktīvi nodarbojas ar sportu, arī vecākiem cilvēkiem, kas nereti neuzņem olbaltumvielas pietiekami, arī tiem, kas bieži slimo. “Protams, olbaltumvielas organismam ir ļoti vajadzīgas, absolūti nepieciešamas. Ir grupas, kurām tās vajag vairāk, jo netiek uzņemtas pietiekamā daudzumā, tiem arī šie produkti būs aktuāli. Veselam cilvēkam tas nekādu papildus ieguvumu nedod. Ja, piemēram, ir slimas nieres, tas var pat pasliktināt slimības gaitu.”

L. Meija stāsta, ka joprojām populāras ir veģetārās, vegānās diētas, arī keto diēta. Tāpat šobrīd ir populāri ievērot gavēni, atturoties no ēšanas kādu konkrētu laika periodu, kas var būt mērāms gan stundās, gan dienās. “Šie pārtrauktie gavēņi, kad, piemēram, neēd 12 līdz 16 stundas. Vai reizi mēnesī piecas dienas uzņem pārtiku ar ļoti zemu enerģētisko vērtību, maz kalorijām. Ir ļoti dažādi šie veidi un tiek pētīti arī pozitīvie ieguvumi. Kāpēc cilvēkam tas ir patīkami? Zināms, ka daudziem nepatīk brokastis, viņi izvēlas tās neēst, un tas ir viegli.”

Uztura speciāliste vērtē, ka šis ir viens no rīkiem, ko izmantot un kas, izvērtējot katra cilvēka dzīvesveidu, vēlmes un vajadzības, var būt iedarbīgs. “Labais moments ir tas, ka cilvēks neēd visu laiku. Ir daļa cilvēku, kas tiešām ēd visu laiku, it sevišķi, sēžot pie datora un, ja vēl jādara kas sarežģīts, tad tas ir kā mierinājums. Tas var būt arī veselīgs produkts, bet vienalga – bieži. Un tas nav vēlams, jo ar katru maltīti mēs stimulējam organismu.”

Speciāliste atzīst – ievērojot pārtraukto gavēšanu, cilvēki iemācās ēst konkrētos laikos, un tas ir vērtīgi. Vienlaikus gan jāatceras, ka šāda diēta nebūs piemērota visiem. “Noteikti nevar tiem, kam ir ēšanas traucējumi, vai bijuši kādreiz jaunībā vai pusaudžu gados, jo tas atkal var šo situāciju saasināt. Tas neder arī grūtniecēm, cilvēkiem ar pirmā tipa cukura diabētu. Tāpat arī cilvēkiem, kam nepieciešams svaru atgūt, jo viņiem ir jāēd bieži,” stāsta L. Meija.