Bīstas no asinīm un galvas traumām

„Aizbraucam izsaukumā – cilvēkam uznācis ģībonis. Ierodoties redzam, ka tā vietā, lai noguldītu, cilvēki viņu tur sēdus un saka: „Turam viņu pie samaņas.” Tā stāsta Sendijas Balodes mamma Īrisa Balode, kura ir NMPD ārsta palīdze ar desmit gadu pieredzi. Viņas praksē bijuši vairāki gadījumi, kad pirmo palīdzību cilvēki sniedz gaužām nepareizi.

BRŪCES UN LŪZUMI – BIEŽĀKIE IZSAUKUMI

„Kāda kundze piezvana, ka vīrs ēdis vakariņas un pēkšņi nokritis. Saka – ir bezsamaņā, neelpo, bet notiek atdzīvināšana. Aizbraucot redzam, ka cilvēks tiek turēts sēdus un viņam tiek glaudīts plecs. Šis bijis smagākais gadījums manā praksē, jo, tā kā pirmā palīdzība netika sniegta, mēs viņu atdzīvināt vairs nespējām.”

Biežākie izsaukumu cēloņi ir grieztas, plēstas brūces un lūzumi, kritiens no augstuma: „Arī tad cilvēki nezina, kā rīkoties. Aizbraucam, un cietušajam visapkārt ir asins peļķe, bet brūce nav aizspiesta. Tuvinieki pārbīlī stāv apkārt. Paldies Dievam, man nav bijis tā, ka asins zuduma dēļ cilvēks aizietu bojā, taču, kā rīkoties, ir jāzina.”

Vēl bieži ir izsaukumi, kuros cietušajiem ir galvas trauma: „Tad cilvēki ļoti sabīstas un tāpat neko nedara. Citreiz galvas brūce ir pavisam maza, taču blakus esošie no asins daudzuma ir tuvu ģībonim. Bieži nelaime nav nemaz tik liela, kā apkārtējiem sākotnēji šķiet. Vēl daudzi nezina, ka stipra sasituma gadījumā cietušo nedrīkst kustināt. Rentgena aparāts nevienam tūliņ pa rokai nav, tāpēc jārīkojas kā ar lūzumu.”

ZINOŠĀKI IR JAUNIEŠI

Gandrīz visi zinot, ka kukaiņa dzēliena vietā jāliek klāt kas auksts. „Vēl esam bijuši patīkami pārsteigti, ka cilvēks pagriezts uz sāniem tad, ja ir nokritis, elpo, bet nerunā.” Zinošāki šķietot jaunieši: „Ar meitu pirms pāris gadiem piedalījāmies pasākumā Meža ABC, un likās, ka pusaudži no 14 gadiem diezgan labi zina, kā kurās situācijās rīkoties, pat labāk par vidēja vecuma cilvēkiem.”

Cik labi zina tālruņa numuru, pa kuru palīdzību izsaukt, un vai māk aprakstīt cietušā stāvokli?

„Kādreiz vairāk tika popularizēts numurs 112, pēc tam ieteica labāk zvanīt uz 113, jo tas ar neatliekamo palīdzību savieno tieši, taču pašlaik cilvēki atkal zvana uz 112. Cietušā situāciju parasti zina aprakstīt daļēji, jo paši ir apjukuši. Taču arī tad, pēc manas pieredzes, labāk prot izstāstīt pusaudži, kuriem, iespējams, šī mācība bijusi skolā.”