Veselīgs miegs ir viens no mūsu fiziskās un emocionālās veselības stūrakmeņiem. SIA “Miega slimību centrs” miega speciālists, ārsts Juris Svaža atzīst, ka salīdzinot ar laiku pirms gadiem 20, kad arī Latvijā tika radīta iespēja diagnosticēt miega apnoju jeb pēkšņu elpošanas apstāšanos miegā, kas rodas mehāniski nosprostojoties elpceļiem, mūsdienās par miegu un tā kvalitāti ir krietni vien lielāka interese.
“Miegs ir nācis modē. Un tas ir gan labi, gan slikti. Es teiktu, ka savu reizi tam tiek piešķirta pārāk liela nozīme, sekojot savam miegam ar viedierīču palīdzību un pēc tam sevi dikti analizējot. Ne vienmēr problēma ir tur, kur cilvēks to saskata. Viņš īsti labi nejūtas, nav pietiekami laimīgs, enerģisks un saista to ar miegu, bet ar to īstenībā viss ir kārtībā,” stāsta ārsts.
Tāpat nereti miega traucējumus radām sev paši, līdz pat vēlam vakaram lietojot viedierīces, datoru, skatoties televizoru. J. Svaža uzsver – guļamistaba ir paredzēta tikai gulēšanai. “Gulta – tikai miegam un seksam. Tur nelasa, neēd. neskatās televizoru, nevārtās. Tas būtu ideālais variants.”
Miega speciālists arī aicina pievērst uzmanību gaismas spektram, ko izstaro viedierīces. Lielākoties tas ir zilais gaismas spektrs, kam ir smadzenes stimulējošs efekts. “No rīta mums ir nepieciešama šī spilgtā gaisma, lai pamostos. Savukārt vakarā vēlams vairāk dzeltenais spektrs, pieklusināta gaisma. Tā mēs gatavojamies miegam.”
Runājot par krākšanu, ārsts atzīst, ka ne vienmēr ar to ir jācīnās. “Krākšana diemžēl mums, cilvēkiem, parādās novecojot. Populācijā, kas ir pusmūžs, reti būs kāds, kas vispār nekrāc. Ja partneris neiebilst, tad šiem cilvēkiem nevajadzētu uztraukties. Uzmanība jāpievērš tad, ja krākšana ir intensīva, skaļa un turpinās daudzus gadus, un vēl vairāk – ja tiek pamanītas pauzes elpošanā.”
Un kā tad ar tā saucamajiem cīruļiem un pūcēm? Kā viņiem salāgot ikdienas pienākumus ar savu iekšējo ritmu? Ārsts atzīst, ka izteiktai pūcei vai cīrulim tas patiešām var būt grūti. “Diennakts cikls ir 24 stundas, bet mūsu iekšējais pulkstenis, kas ir ļoti stiprs, bieži vien ir garāks par šīm 24 stundām. Tendence ir tāda, ka tieši jauniem cilvēkiem diennakts ritms ir garāks, un viņi biežāk mēdz būt pūces. Ar gadiem tas mainās, un vecākiem cilvēkiem nepieciešamais diennakts garums samazinās, viņi ir cīruļi,” skaidro J. Svaža. Tiesa, ārsts arī pamanījis, ka nereti cilvēki savus sliktos ieradumus attaisno, sakot – esmu pūce, nevaru aiziet gulēt ātrāk, lai gan patiesībā laiks tiek pavadīts viedierīcēs.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselība tuvplānā" saturu atbild SIA "VIDZEMES TV”. |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |