Šobrīd Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas četras valsts apmaksātas skrīninga programmas, no kurām trīs tika ieviestas jau 2009. gadā un viena salīdzinoši nesen. Par to, kādi skrīnigi Latvijas iedzīvotājiem ir pieejami un kādi ir katras programmas nosacījumi, stāsta Slimību profilakses un kontroles centra Sabiedrības veselības analītiķe Renāte Putniņa.
Dzemdes kakla vēža skrīnings un jaunās izmaiņas
Sievietes vecumā no 25 līdz 69 gadiem regulāri saņem uzaicinājumu no Nacionālā veselības dienesta (NVD) uz dzemdes kakla vēža skrīningu. Vēstuli var saņemt portālā latvija.gov.lv, ja ir izveidota elektroniskā e-adrese, vai arī pa pastu deklarētās dzīvesvietas adresē. „Runājot par dzemdes kakla vēža skrīningu, šogad ir veiktas izmaiņas. Sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem skrīnings jāveic reizi trijos gados, bet no 30 gadu vecuma – reizi piecos gados. Šīs algoritma izmaiņas saistītas ar izmeklējuma metodi. Papildus citoloģijas izmeklējumam ieviests papildizmeklējums cilvēka papilomas vīrusa noteikšanai. Ir pierādījumi, ka sievietēm līdz 30 gadu vecumam efektīvāka metode ir citoloģijas izmeklējums, kas jāveic reizi trijos gados. Vecākām sievietēm būtisks riska faktors ir nepārejoša cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija, ko ir pietiekami droši veikt reizi piecos gados,” skaidro R. Putniņa. Runājot par dzemdes kakla vēža profilaksi, jāuzsver ne tikai skrīninga nozīme, bet arī vakcinācija pret CPV, kas 99% gadījumu ir šīs slimības izraisītājs. Vakcinācija Latvijā ir valsts apmaksāta meitenēm un zēniem no 12 gadu vecuma.
Krūts vēža skrīnings sievietēm
Nākamā programma ir krūts vēža skrīnings sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem, kas jāveic reizi divos gados. Arī šo uzaicinājumu sūta NVD vai nu uz e-adresi, vai kā fizisku vēstuli uz deklarēto dzīvesvietu. Izmeklējumu veic ar mamogrāfijas metodi, kas uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi vai citas krūts saslimšanas.
Zarnu un prostatas vēža skrīninga kārtība
Atšķirīga kārtība ir zarnu vēža un prostatas vēža skrīninga kārtība. Šajās programmās nesūta uzaicinājuma vēstules, veikt skrīningu aicina ģimenes ārsti. „Zarnu vēža skrīnings reizi divos gados ir pieejams sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Ja ģimenes ārsts nav informējis cilvēku, tad noteikti acinu pašiem interesēties, izrādīt iniciatīvu un rūpēties par savu veselību.”
Savukārt prostatas vēža skrīnings pieejams vīriešim vecumā no 50 līdz 75 gadiem, arī tas jāveic reizi divos gados, kad ģimenes ārstam jānosūta uz asins analīzēm, kas nosaka prostatas specifisko antigēnu. „Šeit ir arī izņēmums – ja ir zināms, ka ģimenes anamnēzē vīrietim kādam no radiniekiem ir bijis prostatas vēzis, tad šo skrīningu var veikt jau no 45 gadu vecuma.”
Vaicāta, kāpēc šajās divās programmās uz skrīningu jānosūta ģimenes ārstiem, R. Putniņa skaidro, ka šāda kārtība noteikta no skrīningu ieviešanas laika, tomēr nākotnē to būtu lietderīgi pārskatīt. Laika gaitā ir pierādījies, ka efektīvāki ir centralizētie uzaicinājumi, lai mazinātu atkarību no ģimenes ārstu prakses noslodzes un iedzīvotāju kūtruma vērsties pie ārsta bez akūtām sūdzībām.
Skrīninga vecuma grupas un atsaucība
Jautājums par skrīninga vecuma grupām ir cieši saistīts ar Eiropas Komisijas zinātniski pamatotajām vadlīnijām, kas nosaka augstākā riska grupas. Lai gan izskan viedokļi par nepieciešamību pazemināt skrīninga uzsākšanas vecumu, šobrīd prioritāte ir uzlabot esošo programmu aptveri. 2024. gada dati rāda, ka visaugstākā atsaucība ir dzemdes kakla vēža skrīningam (57%), kam seko krūts vēža skrīnings (38%) un zarnu vēža skrīnings (tikai 26%). Lai programmas uzskatītu par efektīvām valsts mērogā, būtu jāsasniedz vismaz 70% atsaucība, kas šobrīd izdodas vienīgi prostatas vēža skrīningā, iespējams, pateicoties tam, ka to veikt ir salīdzinoši vienkārši – jānodod asins analīzes.
Ja uzaicinājuma vēstule ir nozaudēta, iedzīvotāji var vērsties pie ģimenes ārsta vai NVD, turklāt valsts apmaksātus pakalpojumus sniedzošās iestādes sistēmā redz sagatavotos uzaicinājumus arī bez fiziskas vēstules uzrādīšanas. Nākotnē plānots šos uzaicinājumus padarīt pieejamus arī e-veselības sistēmā kā nosūtījumus.
Jāuzsver, ka nekādā gadījumā nevajadzētu ignorēt uzaicinājuma vēstules vai baidīties veikt skrīningu, turklāt pozitīvs skrīninga rezultāts uzreiz nenozīmē onkoloģisku diagnozi.
„Tas nozīmē, ka tiek konstatētas noteiktas izmaiņas, kurām ir nepieciešami papildus izmeklējumi, uz kuriem arī ir ļoti svarīgi doties. Par datiem runājot, esam paanalizējuši skrīningu rezultātus, un, piemēram, dzemdes kakla vēža skrīninga gadījumā mazāk nekā pieciem procentiem sieviešu ir jādodas uz tālākiem izmeklējumiem. Līdzīgi arī krūts vēža skrīninga programmā. Zarnu vēža skrīnigā pozitivitātes rādītājs ir 7-8 %, kas arī ir salīdzinoši nedaudz.”
Ja tiek konstatētas izmaiņas, tiek nozīmētas papildu pārbaudes, piemēram, kolposkopija vai kolonoskopija, kas arī ir valsts apmaksāti pakalpojumi. Svarīgākais ir nebaidīties un veikt tālākos soļus, sazinoties ar savu ģimenes ārstu.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselība tuvplānā" saturu atbild SIA "VIDZEMES TV”. |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |