Kā svētkos baudīt mielastu un nepārēsties

Rīkojot svinības, bagātīgi klāti galdi šķiet neatņemama svētku sastāvdaļa. Tomēr tas nereti nozīmē pārēšanos, kas noteikti nav pats labākais mūsu veselībai. Gastroenteroloģe Vita Skuja uzsver, ka veiksmīga svētku svinēšana sākas ar pareiziem ikdienas paradumiem. Tāpēc galvenais ieteikums ir nepadarīt ēdienu par svētku centrālo notikumu, bet gan uztvert to kā papildinājumu dzīvespriekam un kopā būšanai. “Lai svētki sagādātu prieku un būtu kā tāds ķirsītis uz kūciņas, ļoti svarīgi ir būt dzīvespriecīgam, un patiesībā svētkus svinēt katru dienu, bet ar to es nedomāju ēšanu. Ar to es domāju būt aktīvam, priecīgam, atrast savu lomu sabiedrībā un būt saiknē ar sevi, lai ēdiens nav mūsu galvenie svētki.”

Ja ikdienā tiek ievēroti veselīgas ēšanas pamatprincipi, regulāras un sabalansētas maltītes, tad arī svētku laikā organisms dabiski nejutīs tik lielu kāri pēc pārmērīgas našķošanās. Speciāliste aicina pievērst uzmanību tam, lai produkti, kas mūsu ēdienkartē nav ikdienā, uz svētku galda veidotu pēc iespējas mazāku daļu, tādējādi pasargājot gremošanas traktu no nepatīkamiem pārsteigumiem.

Lai svētku maltīte nebūtu par smagu, ārste iesaka sākt šķīvja komplektēšanu ar dārzeņiem un augļiem, atvēlot tiem pusi no porcijas. Ceturtdaļu vajadzētu aizpildīt ar olbaltumvielām bagātiem, bet pēc iespējas mazāk taukainiem produktiem, un tikai atlikušo daļu veltīt saliktajiem ogļhidrātiem un tradicionālajiem, bieži vien smagajiem svētku ēdieniem. Tā kā katra cilvēka organisms uz tādiem produktiem kā pelēkie zirņi, pupiņas vai taukaina gaļa reaģē atšķirīgi, ikdienā neierastos ēdienus ieteicams baudīt pamazām un mazās porcijās.

“Viens cilvēks varbūt tiešām varēs ēst pupas un zirņus, un kādu lieku taukainas gaļas gabaliņu, cits, savukārt, uz to reaģēs ļoti sensitīvi – biežāk tā ir pilnuma sajūta kuņģī, smaguma sajūta, slikta dūša, var būt arī vēdera sāpes, pūšanās, vēdera izejas traucējumi,” stāsta ārste. Svarīgi ir ēst lēnām, jo sāta sajūta smadzenēs nonāk ar nobīdi. Brīdī, kad kuņģis sāk just pilnumu, impulss līdz smadzenēm vēl nav paspējis nonākt, un tieši šajā posmā visbiežāk notiek pārēšanās. Svētkos bieži sastopama arī tā dēvētā emocionālā ēšana, kad cilvēki turpina ēst tikai tāpēc, ka sēž pie galda.

Ja tomēr ir sanācis apēst par daudz un rodas smaguma sajūta vai slikta dūša, pirmais solis pārstāt ēst. Mājas aptieciņā kā pirmā palīdzība var kalpot gremošanas enzīmi vai medikamenti pret vēdera pūšanos. Tāpat gastroenteroloģe vērš uzmanību uz dzērieniem, jo kofeīns, alkohols un gāzētie dzērieni ir tiešākie gremošanas problēmu izraisītāji, tāpēc to apjomam jāseko līdzi tikpat rūpīgi kā ēdienam. “Ja sanācis par daudz iedzert vai ieēst, palīdz arī dažāda veida relaksēšanās tehnikas, elpošana ar vēderu, dziļā diafragmālā elpošana, kas arī kuņģa-zarnu traktu nedaudz nomierina.”

Gastroenteroloģe mierina, ka īslaicīgas spazmas vai uzpūties vēders pēc svētkiem ir izplatīta parādība, tomēr ir simptomi, kurus nedrīkst ignorēt. Ja parādās nepārejoša vemšana, vemšana ar asins piejaukumu vai saturu, kas atgādina kafijas biezumus, ir nekavējoties jāvēršas pie mediķiem. Tāpat pie speciālista būtu jādodas tad, ja gremošanas traucējumi un sliktā pašsajūta nav pārgājusi nedēļu vai divas pēc svētkiem.